Es nečīkstu, Dince, bet gan nu jau ar smaidu vēroju ... Zini, ir tāda spēle šahs. Ļoti labi trenē atmiņu un galvenais, iemāca domāt 3, 5 vai vairāk gājienus uz priekšu. Ne tikai savējos, bet arī sāncenša. Vadības teorijā to laikam sauca par sistēmisko pieeju (precīzi neatceros). Dzīvē un īpaši lēmumu un likumu pieņemšanā šis princips ir neaizvietojams. Tad lūk, es šobrīd vēroju, kā draņķīgi šahisti paņem un paši iešauj sev kājā. Viens no pēdējiem piemēriem, kura sekas ir migrantu invāzija uz robežām, ... nu, pirms aiztikt varu kaimiņvalstīs, ar entuziasmu piedalīties tās gāšanā un plēst karogus, vajadzēja tomēr padomāt tos dažus gājienus uz priekšu. Tomēr nav tādu spēju ... un vēlēšanās iedziļināties nav, - proletāriskā pārliecība šķiet svarīgāka par visu. Kas tagad? Sāncenša atbildes gājiens - demontējam dzelzceļa sliedes, klausāmies Kariņa mierinājumus/mēģinājumu attaisnot paša muļķību, ka mums kravu tranzīts neesot vajadzīgs, un steigā pērkam dzeloņstieples. :) Kārtējais šāviens sev kājā.
Jau paredzu, ka saistībā ar totalitārismu vakcinācijas sakarā būs precīzi tāds pat iznākums. Bridīsiet pa sniegu līdz ceļiem, kārtosiet dabiskās vajadzības smirdīgās tualetēs, gaidīsiet veikalos preces nonākam no noliktavas līdz tirdzniecības zālei, gaidīsiet, gaidīsiet, gaidīsiet, tērēsiet savu personīgo laiku bezjēdzīgi un būsiet gluži kā PSRS laikos priecīgi, ka "dabūjāt".
0
0