Frīna. Man ar būs štovēti kāposti🙃
Mumri... nav.. nav vairs mājsēdē jādirn.

Oi, murmi😂

Saskaros ar to, ka cilvēki, sevišķi – ticīgie, sāk uzdot savu mazdūšību par drosmi, bet gļēvumu – par varonību! Kad sarunās esmu paudis savu izbrīnu par cilvēka pēkšņo uzskatu maiņu, vairākkārt ir nācies dzirdēt: “Es nebaidos no potes! Dievs mani sargā! Antivakseri patiesībā ir bailīgi – viņi baidās no potes! Bet bailes, kā zināms, nav no Dieva.”

To dzirdot, man paliek šķērmi. Tā vietā, lai atzītu, ka cilvēks vienkārši ir bijis “piespiests pie sienas”, ka nav bijis gatavs atteikties no kādas sociālās palīdzības vai zaudēt ierasto komforta līmeni, viņš tēlo varoni, melodams sev, citiem un apvainodams godīgus, stiprus un drosmīgus cilvēkus, un inkriminēdams viņiem mazdūšību un bailīgumu! Gļēvuļi kļūst par varoņiem, bet varoņi – par gļēvuļiem!

Nevienu neatpazīstat? :) :) :)

Un turpinājums:

Un tagad es pateikšu to, kas daudziem nepatiks. Mēs visi unisonā lamājam LV varturus par viņu korumpētību, t.i. - par pērkamību. Patiesībā liela Latvijas iedzīvotāju daļa ir tieši tikpat pērkama. Tikai summas mazākas. Bet būtība – tā pati...

Ķelnes Zsv tirdziņā ieeja ar 2G sertifikātu( potēts+izslimojis, nu vai otrādi).

murminator, vismaz šeit nesadirs pasākumu, ja? tev taču ir sava diskusija

Ķirsi, tas priecē.
Rasols arī gatavs, meitas jau smejas, ka mammai ieslodzījums stingra režīma virtuvē.

Labrīt, meitenes un zēni! Sveiciens svētkos!
Principā svētku sajūta man sen ik dienas, kopš sapratu, cik tas ir lieliski, ka esam šai saulē kopā 4 paaudzes (un neviens nav aizbraucis, bet tie, kuri bija izbraukuši, lai studētu, ir atgriezušies mājās).
Bet šodien īpašu sajūtu rada māmiņa (atgādinu: 96, dzirde vāja, tādēļ labi dzirdama)), kura cītīgi apzvana radus un radiņus, sveicot Latvijas dzimšanas dienā. Šie sveicieni no viņas istabas man ir kā himna un kā karbonādes smarža...

"atbildīgi nevakcinētie" ... interesants traktējums
domāju, varbūt vajadzēja nopirkt "cielaviņu"

Un atkal piektdienim aizkustinošs vēstījums…

Noskatījos Šķērsielas visas trīs daļas. Pirmā parāva uz atmiņām. Kad filmēja balli, es arī tiku tur dejot. Exvīrs strādāja Kinostudijā, tēta māsas vīrs arī, tad nu mūsu jaukā kompānija ballējās kopā ar vietējiem.

Labvakar...
Laiks Rigaa bij debeskjigs, tas jau vien uzsita garigo...
Baigi sagribejas veselu cali uzcept ar abolu pildijumu un daudz kjiplokiem... un tiesi dels pazinjoja, ka busot ar visu familiju, ta nu bija iemesls iztaisities. Neplanoti ar rosols sagriezaas un pica uzcepaas ... savejie pabaroti, pasai i nemaz negribas, gandriz vai piekusu)))
Svecites logos...
Vecas filmas gan neskatijos, kaut ka janjem starpbridis, lai citu gadu butu interese...
Vot, dievkalpojumu TV nevaru skatities, netisam uzgriezas, pirmaja bridi-likas, ka kads jauns teaters, kamer pieleca kas ir kas), aš sakaunejos.)))
vienvardsakot-viss feini, gjimeniski, neskatoties uz to, ka es pareizo spuldziti nemaku nopirkt)))))))

pardomas un sajutas veikala -pastastisju rit, beidzot ta stunda situsi)))

Dāvana vientuļai sievietei. Var skatīties un skatīties.

neee, man ir raksturs..ja teicu -nee, tad neee)

Nu tá, diena pagájusi. Svétku sajútu jau més paši radam. Šogad tā ir īpaša.  Pēc pārtraukuma atkal visi svinējām. Zaļajā režīmā. Ārā, ar karstu zupu. Bērni cepa ugunskurā desas, lāpu gaismā. Forša diena. 
Bet, karsts upeņu dzēriens visu dienu tomēr ir par daudz saldi.

ak, ta desas... ak, ta uz ugunskura... un lapu gaismaa ..(sje, dur-Mirtantes balsii)

Labrīt Vakara koncerts patika..šur tur dziedāju līdzi un mazliet tā svētku sajūta atnāca
un vēl visu pavērojot, ka izgaismoja pieminekli, tas ir ļoti forši un skaisti, protams
bet tur tak pulcējas cilvēku masas viens otram šķaudīdami virsū  un arī tas bija paredzams..
pirms 3 dienām neļāva pa vakariem staigāt..
veikalos kodi (esmu PRET tādu stulbumu)..Madonā piemēram bankomāti ir tieši lielveikalos..cik atceros, tad manas bankas ir TIKAI veikalos
mazums, kas gadās kādam onkam vai tantim.. ir tādi kas nav paspējuši to papīru sadabūt, re ka Rīgā saka, ka tur arī rinda...
kaut kāds farss..

es` sveiks!
vēl joprojām domāju: ja reiz nebija "cielaviņas", vai tā siera-zemeņu padarīšana bija gana patriotiska.
no tā, kas te iepriekš minēts, nedarīju neko un neskatījos neko.laikam darba specifika: kas par daudz, tas... par daudz.
tā kā manā kolektīvā esmu viena no uz pirkstiem saskaitāmā latviete, tad  tieši šo svētku priekšvakarā "atšaujos pa pilnai programmai".nemaz nerunājot par svinīgā koncerta organizēšanu (citgados) vai svinīgās klases videostundas (kā šogad).nē, man tā patriotisma bija par daudz.
mana pārnovada divu iksu maksimā, cik esmu bijusi, kods nav prasīts
un vispār... par pie varas esošo divkosību, eh...
un novembris ir gada pretīgākais mēnesis
un nez, kā šeit izpildīsies pilnmēness un mēness aptumsums

Labrīt, foršie! Saule..beidzot saule, pēc nakts lietus! Padzers kofi un ies staigāt gar jūru.
Vakar man bija svētku diena, ar pusdienām restorānā, un vakarā pasēdēšanu ar stiprā dzēriena glāzīti pie TV . Koncerts bija labs, ļoti labs, dziedāju līdz, cik varēju.
Un par spīti pilnmēnesim, ļoti labi izgulējos, līdz 10iem!