1. Par vienu šeit plaši pārstāvētu profesiju. Pareizi te iepriekš novērojumus izklāstīja. Parakstos zem katra vārda, bet nevajag tik asi. Ļaudis pēc ilgiem gadiem vairs nejūt, ka nodarbošanās uzlikusi tik smagu zīmogu, ka māca pareizi dzīvot un domāt ne tikai tos, no 7 līdz 19 gadu vecos, bet nu jau arī tos, kuriem 50+ un vēl vecākus. Darbu tiešām nevajag mājās nest un vēl līdzcilvēkiem savas prasmes ārpus iestādes sienām demonstrēt, tomēr realitāte laikam daudzos gadījumos ir tāda, ka dzīve = darbs un darbs = dzīve. Lai gan ... tā tas šolaik ir daudziem.
2. Atkal par agresīvajiem antivakseriem un baltajiem, pūkainajiem un pacifiski noskaņotajiem vakcinācijas atbalstītajiem. Te Lare pieminēja to, ka būtu jādomā par līdzcilvēkiem. Doma laba, atbalstu, tomēr ... mēs kādā sabiedrībā dzīvojam? Tādā, kur kolektīvisms cieņā vai tomēr individuālisms? Pa manam, uzcītīgi skrienot pakaļ štatiem, kļūstam aizvien individuālistiskāki un individuālistiskāki. Tad kur šeit iederas jebkāda empātija un līdzīgas lietas? Kad ir jāzāģē nauda un jādara citas patīkamas lietas, par sabiedrību un tās necilajiem viedokļiem interesēties nav parasts, bet te pēkšņi ... mēs, mēs, mēs un mēs? Ir tāds labs mūslaiku teiciens krieviem par Krieviju, kurš pilnā mērā attiecas arī uz LV: "Ja Valsts Domē sāk runāt par patriotismu, tad ir jāskatās īpaši uzmanīgi, kur un kas mēģinās kaut ko nozagt." Nomainot RUS ar LV, patriotismu - ar kolektīvismu un "mums", izteikums aktualitāti nezaudē un aplams nekļūst.
0
0