Dānijā lielākā daļa sabiedrības uzskata ka privilēģiju piešķiršana sociāli atbildīgajiem pilsoņiem (te, laikam, jāpasmejas par šo formulējumu?) ir norma. Princips - ja vēlies dzīvot pilnvērtīgi, padomā ne tikai par sevi bet par citiem arī. 

Lēksim bedrē, lēksim bedrē! … Dziedāja vardes bedres malā. Dziedāja droši, ieklausījās viena otrā un, lielu vardību visapkārt juzdamas, dziedāja atkal.

Tirekle jau ielēkusi, Tireklis arī. Federkāja ielēca ar visiem bērniem, Federkājene vēl šaubījās, bet citus aicināja līdz – sauca pa muļķiem: lēksim bedrē! Kvorkšķis bedres malā kvorkšķēja kaut ko savējai pretī, un Kvorkšķiene tam iespēra ar pakaļkāju pažoklē un iegāza bedrē atmuguriski.

Jau runāja kaimiņu grāvī, ka tur esot vienreizēja bedre – ar mušām un odiem, tur esot pat universālveikals un visa pārpilnība.

Bedres malā saradās simtiem automašīnu. Vardes lēca bedrē veselām ģimenēm, veseliem ciemiem, veseliem kolektīviem. Tās stāvēja ap bedri ciešā masā, lēca iekšā no visām pusēm, un no visām pusēm lēca arvien jaunas klāt. Tās, kas pie bedres malas vēl netika, stāvēja pie kioskiem rindā pēc limonādes un uzkodām.

No bedres pacēlās visu kārotās mušas, un pāri varžu pulkam pacēlās svēts un vienbalsīgs: lēksim bedrē! Ar katru lēcienu no bedres pacēlās odi un mušas un – kvāāāks! – bedrē steidzīgi iegāzās jauns varžu simts. Hipiji sajaucās ar pensionāriem un zinātņu kandidāti ar debilajiem. Gaiss apbūra, vibrēja visu varenā varžu smaka: lēksim bedrē! Sauciens izšķīda gaisā kā skābeklis, to elpoja, to uzņēma asinīs. Tas nepārtraukti kurināja bungādiņas. Tikt pie malas, tikt pie bedres. Lēksim bedrē, lēksim bedrē!

Uz vakara pusi visi bija ielēkuši. Bedres malā stāvēja divi vardulēni – viens ar bloknotiņu, otrs ar ģitāru. Pirmais kaut ko uzrakstīja uz papīra lapiņas un uzsprauda to uz dadža. Otrs paņēma savu ģitāru, iesvieda to bedrē, tad abi, rokās saķērušies, ielēca tai pakaļ.

Es piegāju pie bedres un paņēmu zīmīti. Uz tās bija rakstīts: “Viņi ir aizmirsuši dziesmas otro rindiņu: “Lēksim bedrē, lēksim bedrē, Redzēs, kas mūs ārā vilks!” Pēdējie ciniķi.”
Es gāju pāri pļavai, tur bija vēl kādas četras piecas bedres (cik nu daudz var būt vienam mūžam!). Mušas no tās tur bedres bija, protams, pārlaidušās jau uz šīm bedrēm. Un es iedomājos par vardēm: kas ar viņām notiks? …

Murmi..tie, kas ir tai bedrē.. lai jau tur paliek:)))))
Frina... nu tak par savejiem gan vajag padomāt😁

murmi, Tu varetu būt sabiedriski aktivs un doties pie cilvēkiem kuru dzīves uzskati Tev tuvāki
tur ir gan kronis, gan sakarsuši prāti (vai prātiņi)
kā saka tieši uz epidcentru

Tad jau Friinai spīd vakariņas sēžot dīvānā, ar apkalpošanu?

Lizettte, jaukā, nevajag tik ļoti ņemt pie sirds manu vaļinājumu. Es visu vasaru rukāju.
Ķirsi, manējiem laiks par mani padomāt.
Murmi, dziesmas otrā rindiņā ir pirmais, kas uzausa atmiņā, izlasot pirmo rindiņu.
Beata, jau ir.

nu veicas gan te dažai:))

Brīdī, kad mežā ir sastapts lācis, izrādās, ka dažiem svarīgi ir uztraukties par ērcēm vai briežutīm.
Lūk, tie arī nokļūs tajā neatliekamajā (vai kapiņos). 
Jo nieka ērce vai briežuts (vakcīna) esot briesmīgāka par lāci (vīrusu).
Bet daba jau visu nokārtos (tas no Zatlera). Darvins jau arī līdzīgi domāja.

Vidvudam pilnīga taisnība-nav vērts uztraukties par kaut kādiem tur kukaiņiem, īpaši par encefalīta ercēm, malārijas odiem un vēl visādiem citādiem "nekaitīgiem" kukaineļiem.

murminators | 07/09/2021 18:09

izlasīju to garadarbu - ko lai saka - nu lai lec tie antivakseri kur gobzems liek... man nav žēl, lai dzīvo bedrē - gan jau tos, kas negribēs bedrē nobeigties vai sajukt prātā palīdzīga roka uz poti izvilks ārā

Re nu cik dažāda uztvere par vienu un to pašu tekstu.. es to neuztvēru tā kā Svilpja kungs..
Bet man patika garais teksts .ļoti lsbs skatījums uz pašreizējo situāciju.

Vispār jau tas nav Murmja izdomāts teksts, un, ja citē I. Ziedoni, tad vismaz kādu atsauci būtu labi pielikt... tas būtu tā godīgi un saprotami...

LABRIT... )
sanaca smieklinjs par to murmi

..un, kjirsim taisniga-kaa var Ziedonis nepatikt))))

Es ar par to... kā var Ziedonis nepatikt. Un piebildīšu ka ne tikai tas kas Imants. Man kaimiņos ir Ziedonis. Foršs pipars. Kārtīgs saimnieks.
Labriiiiiit! 
Šodien nāk prātā bērnības dziesmiņa:
Labu rītu, saka saule
Labu rītu, šalko vējš (... )
Eh! Šodien atkal gribas dzīvot!

Man arī patīk Ziedonis, gan ne tas, kas beatas kaimiņš 
Ārā dievīgs laiks, laikam pēc maizes darba, būs japašancē piemājas dārzā.

mani izbrīnija kas cits, ka kāds te nezināja, ka tas ir Ziedonis..un nosauc to par "murmja tekstu"..
laikam jau būs taisnība par izglītības līmeņiem un attieksmi pret vakcināciju..
labdien:))

Anks, tas lai norádítu teksta piederíbu káda replikai. Ja rakstítu Tu tad bútu Anksas tekstu.

āaaa..ak tā, bet protams visvainīgākais ir murmis nenorādot autoru

Anks, nepiesienies. Bu bu bu

Paldies, paldies, protams, par tādu augstu novērtējumu manām spējām, tomēr vajadzēja saprast, ka tas teksts (garadarbs) tik tiešām nav manu spēju līmenī. Uz I. Ziedoņa līmeni nepretendēju, tāpēc pēc noklusējuma pieņēmu, ka līdzcilvēki sapratīs to, ka teksts nāk no i-neta dzīlēm, nevis ir manis izgudrots. Tomēr uzrakstīts ir ļooooti labi un galvenais - mūsdienīgi - covid histērijas sakarā.
Vēl būtu labi, ja beigās manas aizdomas neapstiprinātos un intuīcija izrādītos kļūdījusies. Šobrīd tā man čukst, ka tiek zagts tā, kā vēl nekad un tā, kā nez vai vairs kādreiz varēs. Man te ienācās nepārbaudīta info, ka Latvijas armijā ir cilvēki, kuri 2 mēnešus neesot saņēmuši algu.

Es arī ļoti ceru, Murminator.
Būs jāpainteresējas arī man par to armijas algu...