patīk suņi.mīlu bērnus.diemžēl man nekad nav bijis suņa, jo mammai astma+alerģiskas reakcijas.ja būtu sava māja, lai suns dzīvotos ārā, tad noooteikti būtu-tēvs ir suņu maniaks(šā jēdziena vislabākajā nozīmē.viņš teica:es iepriekšējā dzīvē noteikti esmu bijis suns).man ir žēl kā suņu, tā kaķu.ja man ir jāizvēlas starp bērnu un dzīvnieku, es izvēlos bērnu.
un šajā gadījumā (diskusijas sākumā) mana "virsdoma" bija par to, ka, ja ir noteikta kārtība, tad vēlams to ievērot.ļoti vēlams, jo liela kārtība sākas no mazām lietām.un viens, ja miiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiilzīgā jūras krastā kaut kuuuuuuuur tiek peldināts suns(vai kaķis.vai kāmis.).cita lieta-ļoti neliela pludmalīte, kas kā bāztin piebāza plunčāties gribētāju.
piekrītu tam, ka nelaimes gadījumos, ko izraisījis suns, tomēr ir vainīgs cilvēks.
un piekrītu :sunim suņa vieta, cilvēkam-cilvēka
0
0