manā dzīvoklī katru pavasari nez no kurienes parādās bizmāres. ārā vēl šo nav, bet pa istabas augiem rāpo, laikam kaut kādas ziemas guļas vietas.
ar čūskām nav bijusi darīšana, neko nevaru teikt. no zirnekļiem nav bail. totāli rrrrrrrrrrrrrrrriebjas zemesvēži.

Katrai radībai gribas dzīvot. No cilvēka skatu punkta skudras jau arī nav patīkami kaimiņi. 
Labi, ka tikai dārzā, nevis mājā.

vidvuds | 24/04/2021 12:24
lai kosmiskais miers un līdzsvars ar tevi, brāli!

Nav iebildumu ne pret čūskām, ne zirnekļiem, ne zemesvēžiem, ne kurmjiem. Nu jā, man nav dārza, es varu ieņemt neitrālu pozīciju.

Čūskas nepatīk...

Laikam jau esmu vēstījusi, ka es zemeņu dobes mazdārzā likvidēju tikai tādēļ, ka uz tā melnās plēves zalkši mīlēja sauļoties. Resni, melni striķi.

Tad jau man no tedras un ķirša pa gabalu jāturas.🐍

🥰... visa sīka radībiņa saulītē sildijās🕊🐍🐉🦎🦋🐛🐜🦟🪰🐞🦗🕷🪳🕸🦟🪰🕊

palasiju un sapratu, ka manam balkonam draud korozija
... un vel palasiju un sapratu... un ne pirmo reizi, ka visi nadzigi mireji un runu vedeji par mirisanu, jo pasi ta pa isto nav saskarusies ar jautajumu-but vai nebut ... un cik ilgi... ta, jau var sjita fleitet...

Kāds ir jaunībā ar muļķībām nodarbojies tipa ... divi ķērēji, viens žņaudzējs, viens atslēdzamais? Mēs (kādi 5 .. 6 klasesbiedri kolhozā brīvdienās, kad nav ko darīt, bet uz lauku jābrauc nav) ar to nodarbojāmies. Interesanta pieredze un nedaudz adrenalīna. Dvieli ap kaklu, savelk, aizspiež kkādu asinsvadu un ... gaismas satumst, viss satumst un ... sāk rādīties sapņi - esi bezsamaņā. Divi ķērāji tevi saudzīgi nogulda uz gultas, un visi gaida, kamēr tu pamosties. Es domāju, nāve nav nekas nepatīkamāks par to vai par aiziešanu vispārējā narkozē. Esmu savā dzīvē sev nejauši nocirtis nelielu gabalu pirksta gala, izsitis gabalu ceļgala miesas. Nesāp. Drīzāk tirpšanai līdzīga sajūta. Ar ceļgalu pat neievēroju, ka kas nopietns noticis, kamēr nesajutu, kā gar kāju asisnis strūkliņā tek. Ja ne pašsaglabāšanās instinkts, miršanas procesā neredzu nekā īpaša vai ūbernepatīkama. Vēl jo vairāk tiem, kuri tic, ka šīs zemes nāve nav nekādas beigas visam, bet tikai transformācija. Un ... es esmu par 99, 99% pārliecināts, ka jebkurš vispārliecinātākais ateists pat nepieļauj iespēju, ka viņa nāve ir visa beigas.

... palicēju emocijas ir kas cits. Tās ir PALICĒJU sajūtas, kuras jau pēc īsa brīža pēc notikuma uz aizgājēju nekā, pilnīgi nekā neattiecas un viņu pavisam nekādi neietekmē. Skumjas, ka neredzēsi vairs cilvēku? Ka nerunāsi ar viņu? Atmiņas? Varētu padomāt, ka kādam ir izvēle, būt/kļūt nemirstīgam vai nebūt. Ja būtu šāda izvēle, šai sarunai būtu kāda jēga. Šajos apstākļos tādas nav.

ja tu gribeji man oponet, tad vispirms bij jasaprot, ka es nerunaju par temu-paliceji... tad nu man atkal jasaka, ka tava iedomata logjika, tevi biezji pievilj))) Bet, ja vienkarsi domu lidojums... nu, tad lai butu)

pfilozofiski tas tā ir..un jā ir gan atšķiriba vai bērni apglabā vecākus vai otrādi..
vienlaga cik vecs tas "bērns" nebūtu..
ja un ir sāpejis tā, ka liekas labak ļaujiet man nomirt..
un tai visā ir pilnig vienalga pamodīsies no narkozes vai nē...

Bet pat tad, ja netici atdzimšanai, ko tas maina? Vai tāpēc jāturas ar zobiem un nagiem šajā dzīvītē? Nomirsi, un tev būs vienalga..patiesībā bys arī vienalga kas notiek ar miesu...

tam esot gluži egoistisks apsvērums nu kā tad tā ..es miršu, bet tie citi paliks ..
un vēl, ja cilvēks zinot, ka nāve tuvākaja laikā ir neizbēgama, tad esot iespēja izlīgt ar sevi un apkārtējiem..
vai tā tiešām ir..nu vels viņu sazin..

vispar jau sajutas-vienalga vai nevienalga-medz but tikai dzivajiem, man ta skjiet

Ebet, es jau tieši par to... tāpēc vairs nefilozofēju ko ar mani darīt, kad nomiršu... kā būs, tā dzīvos  neķert kreņķi par lietām, ko nespēj ietekmēt..

Dolc, es gan filozofeju... baigi negribas zarka gulet, savilks man tur mugura nezin ko... acis ar droska nemaces nokrasot ka man patik)... dies, nedo-vel lilijas saliks pa malam, a man ta smarzja nepatik, vel nelabi paliks-ta ka es labak par kremesanu, visu pec tam samet bondzelite i vsjo)))

ebetēeee, Tu par Madonu skaties??

kur ta pastniece brauc?... ple, busu nokavejusi