vakardien Cēsīs Maksimā groziņi vairs nav, gatavojās šodienai.Jāņem rati.Ņēmu arī un rezultātā pa bodi ilgāk kā būtu ar grozu izbizojusi.+tam visam ar ratiem ne visur var normāli piebraukt, tad nu daudzi rati mētājās ejās un+ vai aizšķērsoja tikšanu uz priekšu vai piekļūšanu pie kaut kā.Jāatzīst, ka arī grozu laikā blēdījāmies, gājām tomēr divatā, bet atsevišķi.Tas viss ne lai tusētos, bet ātrāk tiktu ar produktu savākšanu galā un fiks un ātr prom un aidā.
Un tad tā dīvainā izpratne par tirdzniecības centru apmeklēšanas plūsmas regulēšanu.Manprāt ir tā(tā tas arī citviet valstīs)pa vienu durvi ieej dozēti, pa otru citā lielveikala galā izej.Tagad daudzviet sanāk tā, ka pa tām pašām durvīm ieej, ja nevar uzreiz, tad stāvi un gaidi.pa tām pašām durvīm ar paunām ej ārā gar tiem kuri tur gaida uz ietikšanu.Tad vel ir dzīvniekbodītes u.c., lai tiktu pie tām, tāpat jātiek garām gan gaidītājiem, gan izgājējiem.Un tad, kad pēc šitās jaunās piespiedu beršanās rezultāts kārtējo reizi nebūs gana labs, varēs kārtējo reizi funktierēt, ka redz, atļāvām iepirkties, bet, draugi, nav labi.Un tas ārprātīgais fanātiķis Citkovskis, ar baisu spīdumu acīs

, varēs sludināt, ka es taču teicu...
Kur ir loģika tajā, ka ne atvērt visus veikalus, kuros atļaut konkrētam cilvēku skaitam uzturoties, tomēr ļaudis izkliedēt, bet kārtējo reizi pieņemt jēgpilnu!? lēmumu tos koncentrēt vienviet, lai arī nosacīti retināti.
Un vēl, ir sajūta, ka tiek darīts viss, lai šie risinājumi nevis radītu tautā apmierinājumu, bet vienmērīgas dozētas, sīkas ciešanas

Par dažu labu tiešām prieks, ka dzimis un darbojās šajā laikā, citādi cik raganas tiktu dzedzinātas, cik inkvizīcijas upuru būtu vel papildus un kādi pie sienas pieliktie, vai vagonā iesēdinātie citos laikos, ja šitādi citkovskveidīgie, dabojošies pēc savas labākās sirdsapziņas, būtu tad tikuši pie šprices
