Jā, jā. laba lieta. Tik’ nevajag aizmirst, ka cilvēks ir sabiedriska būtne (bara dzīvnieks). Bērniem jo īpaši ir vajadzīgi vienaudži, lai labi justos. Nonaksim pie tā, ka ... kā manā privātmāju ciematā īsi pēc mūsu ievākšanās ... Atnāk sīcis un saka: "Tur viens zēns man iesita, zemē nogāza." Nu, ko. Tēvs kā nekā esmu, ejam skaidroties. Un kas izrādās? Tas puika ir īstenībā gribējis iepazīties, bet nav zinājis, kā sākt kontaktēt? Pārinodarījumi - cerībā uz komunikācijas sākumu un uzmanības pievēršanai. Uzskatām piemērs, pie kā noved tiešās komunikācijas trūkums, katram savā alā sēžot pie monitora. Ne uzrunāt, ne sarunāties drīzi vien vairs nepratīs. Par to, ka jaunieši, kuriem ir jāiepazīstas un jāpadzīvojas kopā, lai vēlāk ģimenes rastos es vispār nerunāju. Tur - kā pirms gadiem 200 ... pieejami un aizsniedzami tikai tie līgavaiņi (līgavas), kuras vietējā sādžā dzīvo. Šķibi, greizi un dumi, bet jāprec ir - mājsēde kā nekā. Nekur neliksies.
0
0