lizettte | 17/01/2021 11:40

Kad párbúvēju māju dzīvoju dzīvoklī. Biju beigta un pagalam. Nemāku es. Varbūt tāpēc ka esmu piedzimusi un uzaugusi mājā.
Labrīt.
Skaista diena, skaista saule. Īsta ziema :)
Elžbet, nebubini. Vai slikti gulēji?

Diena burvīga sals, saule ... iešu pastaigāties un priecājos nebūs jābrien sniega kupenas ... taciņas tīras ka prieks.

Beat, tikko uz bodi biju... buuu... buuu))), nu, kad ta leni, pastaigajoties iet-nav ne vainas. Izvelejos gan vistuvako veikalu, blandities tomer apkart negribejas)

ta ar nesapratu, par ko terase runa... par 2st privatmaju vai daudzdzivoklju, tadas ar pilna Riga, kadreiz bijusas kopmitnes)

turpinu uzskatīt, ka māja ir ne ļoti piemērota viena cilvēka dzīvošanai
ārā brrrīnišČīgs laiks, biju, jauki!

ir lauku majas ar zemes dziļu apkuri, tas ir dārgi, bet ir kas var atļauties..
nekādas granulas nekur nav jānēsā

nuu, jaaa... tas ir atkal 2 dazadas lietas-lauku un pilsetas, mazpilsetas pers. maja-tur vispar tas normas un likumi drastiski, divi stavi, laikam, pat nevar but... tik 1, 5(vismaz piejuras zona ta ir... )

Ja, lizinj, tad es te nebutu, ja viena varetu to maju pavilkt... zin, kad ara tads sals, tad man vienmer prata, ka man tai pedeja, ljoti bargaja ziema tur gaja... ... jautrakasi tas, ka onkulinji mani peksnji sveicinaja-redz, brute ar puru

Vajag rezervē bērnus turēt, lai būtu, kam nogrūst, kad paši vairs pavilkt nevarat. Vēl labāk, ja bērns ar ģimeni ierāda istabiņu vecīšiem (-tim) un divas (vai trīs) paaudzes dzīvo kopā. Ij pašiem labi, ij bērniem ir, kas sīčus pieskata un mācības pārbauda.
Esmu dzīvojis arī dzīvoklī (gana ilgi). Nezinu, vai vairs spētu. Sieva sākumā sūdzējās, ka pieradusi pie dzīvokļa, bet tagad ... aizbraucam pie dēla ciemos (dzīvo mūsu bijušajā Rīgas dzīvoklī ar draudzeni) un: "Nuuuu, es nezinu, vai vairs varētu un gribētu. Vannasistaba tāda sīka, viss tā saspiests ... "
Droši vien varētu dzīvokī atgriesties, bet tik tiešām ne pirmo reizi dzirdu cilvēku (kā Beata) stāstus, ka dzīvoklī prātā sajuktu, jo pieraduši mājā. Sievai bijusī kursa biedrene tāda. Dzīvo 19. gs. beigās būvētā mājā, naudu grūž iekšā (pārbūvē, remontē, jo nopirka tādu, ka vēji no visiem stūriem pūta), bet par dzīvokli ne dzirdēt negrib.

Beata gan prata sajuksanu nepiemineja...
Berni lieli, lai ka palidzejusi majas darbos, tomer katram sava dzive... ja pasi var SAVU maju celt, ja izvelas citus celjus dzive-tad nu nav tas jaliedz, un pie tas pasja majas japiesien, ja nu vienigi nemak un nevar -savu dzivi veidot pec pasa ieskatiem. Paldies, dievinjam, ka manejie tadi nav...

UN PIE VISA VAR PIERAST... pie visa..(ir jau pie ka nevar, bet tas droska cits stasts..)

Un cik daudz nav dzirdets -ka vecie vinjsaule, ta maju pardod, naudinju sadala un dzivo svilpodami. Gudrakie noperk dzivokli, vai ko sev piemerotu, dumakie-kas zem patagas augusji(namjok ponjal?) vienkarsi notrenazjiere, jo brivibas garsju sajutusji+ vieglu pikji)))

Visādi gadās. Man kaimiņpuika apprecējās ar foršu meiteni no laukiem. Viņa priecīga tik dzīvoklī dzīvot. Pēc gadiem 7-8 puiks nolēma dzīvokli pārdot un pirkt māju. Sieva nelaimīga, negrib vairāk dzīvot mājā, bet puiks paliek pie sava. Viņš grib un punkts. Nu neko, sieva nodzīvoja tajā mājā līdz abas meitas pilngadīgas, tad atrada vīrieti ar dzīvokli un ar prieku šķīrās no vīra un mājas.

vot, vot, Frin... visadi. Klausos-vedeklai sapnis par maju, bet es tik kozju pirkstos, jo zinu, ka mans deliets atedies to per.majas labumus, vairak uz dzivokli tagad tendets, bail ka nesasjkandalejas, vai vel trakak... ptuu... ptuuu
Eu, man ar kapostu zupa varas-ar cukas stilbinju... no tevis iedvesmojos)

vēl trakāk ir kad sākas pārmetumi es te cēlu, visu veidoju lai Tev atstātu, lai Tu(jūs) turpinātu..
bet tie bērni nemaz negrib viņiem citi plāni, ja grib tad cita lieta..
cilvēkus ko es ciešāk pazīstu kam tās gradiozās lauku mājas un saimniecības..
tur ir tā pieaugušie bērni ir prom, arī citos kontinentos..nē sēnes nelasa..ir savās pieprasītās profesijās
tad ir arī, ka tuvējā pilsēta dzīvo dzīvokļos..un arī uz laukiem nepošas
un jā pa svētkiem ierodas iztusēties

Lai puiks viņai atrod iespēju saorganizēt padzīvošanu mājā, ļaujot ar visu tikt pašai galā. Moš izārstēs.

Frin, tur jau ta *nelaime* , ka vinja pati augusi maja, gan jau zin, kas ir zales plausana un ravesana u.c.), bet virietim ta ir baiga atbildiba, bet ja sirds uz to nevelk... nedomat-slinkums, jo ar tagad palidz vedeklinjas vecakiem..bet es tak savu puikinj zinu, nu negrib vinjs...

Ir labi, ja kāds no bērniem grib to māju. Man arī ir bijis moments, kad gribēju pārdod, bet bērni atrunāja.

nu re, dzive raiba ka dzenja veders)..lari atrunaja, mani pierunaja... nav viens modelis visiem, kas vienam laime pilniba, citam  nemaz nav...

jaa, un par to, ko anksis saka..parmetumi-mes jums celam, lai jums butu savas majas utttt... un, negrib, un nevajag tiem berniem, grib ko citu, grib savadak... a, vecie rugtumu kraj, nevar savam aunismam pari tikt...

Oi nu tie stāsti pār mājām tik dažādi. Man arī labs draugs cēla, cēla ģimenes māju. Uzcēla. Māja smuka, viss smuks un  jauns. A sieva tik pukst, ka viņa nu cietumā ielikta, ka grib atpakaļ uz dzīvokli. Bērnam ar to smuko māju nevajag. Nu trakas lietas.
Es neesmu pers. mājā dzīvojusi un tagad zinu, ka negribu. Tas ir nebeidzams darbs, a es negribu kalpot mājai.

Tā ir, māja uzliek pienākumus un daudz. Es arī negribu māju. Draugos ir viens kungs, kurš pēc šķiršanās nu meklē saimnieci mājā un dārzā, viens galā netiekot. Turklāt prasības pret saimnieci arī ir. Man arī tika piedāvāta iespēja izvilkt "laimīgo" lozi, rauties viņa saimniecībā. 😁 Un strādāt savā darbā es arī drīkstēšot, reisa autobusi tak kursē. Kad pateicu nepārprotamu nē, izteica man lielo FUJ, ka es par sevi nedomājot. 😂 Es atcirtu, ka tieši otrādi, es domāju par sevi, tāpēc atsaku. Apvainojās onka.

friin, kad Tev šito piedāvāja vai tad Tu neesi precēta?