Ezits, arī man apkārt bija kādreiz runājuši par visiem vienādiem "čurkiem"... Padarmijā daudzi tiešām bija uztverē un saprašanā līdzīgi: kamēr mūsu mazā 28 cilvēku atsevišķā rotiņā Hohlandes stepes vidū neiesūtīja it kā tālu un augstu kalnu čali Imomnazaru: no Kalnu Badahšanas, ko biju ar visām ģeogrāfijas diezgan plašajām simpātijām vienreiz rakstītā nosaukumā pa diagonāli pārbraucot manījis... jā, Pamira augstkalne... vajadzēja būt ar tīkliem ķertam... Melnā josta karatē, 70.-to beigās it kā nelegālā, dažviet puslegālā un pabeigts tālaika Dušanbe Teātra institūts, profesionāli diplomēts kinoaktieris: viņam gan bija tikai 1, 5 gadi jādien, atbilstoši tālaika likumiem par augstskolām, kur nebija militārās katedras... Dzīve allaž raibāka nek’mūsu priekšstati par to. Un Omārs Haijams oriģinālā kā skan no īstena pratēja -- skaniski, vien ar iepriekšēju satura/domu pārstāstu...
Gadus 10 vēlāk tikpat savādā manierē satiku smalkiem kauliem krievu rudmati/multeņu rižiku no skata, bijušo Specnaz -- Afganistānas pad. okupantu tulku -- dari, puštu un vēl 4 "tās puses" valodu pratēju, ieskaitot arī arābu, ar visu arābu raksta kaligrāfiju. Kopā ar šo vīru, -- kad bija Rīgā apsolījis sarīkot vidusaziātu vakariņas ar ramadāna beigu plovu utt., utt., utjpr. lielam galdam, -- pa Rīgas Centrāltirgu, kur tobrīd bija uzbeki, tadžiki ar saviem fruktiem, garšvielām, vispirms uzrunājot krieviski... ļaujot savā starpā parunāties vairākiem tirgotājiem, ķipp, ko ar to krievu duraku sākt... tad prasībās pret produktu piegriežot skrūves... līdz pārejai uz viņu dzimtajām valodām.. Uhhh! Iemesls = tagadējās Sankt-Pēterburgas Austrumvalodu institūts ar lielisku līmeni un augstām prasībām, pietāti pret kukltūrām, bez padimpēriskā šovinisma...