Haijam, Tu atkal vispirms par mani kā nepareizi/aplamu... O.K., man nav svarīgi, cik te pareizu, pret mani eksaltētu būtņu pulcējas? Ja pareizo tik daudz, kādēļ diskuši par tādām tēmām jāsāk nepareizajiem, -- kur tad ir to pareizo vienkāršās vai sarežģītās cilvēcības -- un, ja ir par nedzīvajiem, kādēļ nav par tiem, kuri vēl dzīvi? Nav pašām savu bērnu, mazbērnu, radu, draugu, kas vēl dzīvi un veseli? Vai ši klusēšana -- atteikšanās spriest -- ir tā vienkāršā vai lielā cilvēcība: līdz nākamjām nelaimēm?
Kāpēc tik labprāt arī Tu, Haijam, lauzies tajos mazajos cilvēkos, kas personificēti par citiem cilvēkiem, nevis -- kaut vai -- tais vidējos, kuri par notikumiem?
P.S. Īpaši indīgām, uz runāšanu par nesaviem cilvēkiem, tendēti talantīgām radībām atgādinu, ka runas atjaunoju "nees".