Čau vecozēn    ! Prieks Tevi atkal redzēt!

arī Tev ar to pašu koku pa to pašu galu... buču neceri...

Nu "vot" tā,paved un pamet    
Bet ja par tēmu,tad "bivajet" tak :)

nē, nē. kā paliek kopā? tāds jautājums.

Ja vienu interesē tikai peles, bet otrs cierē uz kāpostiem, tad ir kā ir. Jāatrod kopīgs dzīves vadmotīvs un intereses. Varbūt šiem abiem kopā patīk sildīties saulītē...

O, paattīstīšu Krasulas domu... Vai nu gluži bez iemesla jaunkundzes par zaķiem sauc... Un kāposts... kāposts zaķim ir prioritāte    

turpinot domu--- un bērnus kāpostos atrod, ja var ticēt daudzu tautu pasakām...

ja paliek kopa tad noteikti ir bijis klikskis no liktena neizbegsi...

Ak Tu, vecais muļķi! Netici pasakām. No tiem, kāpostu atradeņiem, izaug gaišās galvas    
Sen neredzēts!

Nu es, Baltroz, arī saskatīju to zaķiem un kaķiem kopīgo vadmotīvu- abiem perfekta dzirde. Lai klikšķi saklausītu       

Latvija- kāpostu lielvalsts--- 98% BLONDĪNES!!!!!!!!!

Šogad bija arī stārķu gads. Diezin vai tiem ar kāda saistība ar kāpostiem?    

Nekas nav nejauši, arī gadījums ir likumsakarība, bet būt visu mūžu ar vienu vīrieti tikpat neinteresanti kā nekad negulēt.

šiats ir makškernieka sapnis, kad naff copes, nekas pamodīsies un atminēises to kā ļaunu murgu, bet zaķiti uzšmorēs!   

vnk ķīmija..

Delikatese, ar Tevi visas sievietes varētu nebūt vienisprāt. Man ir viena darba kolēģe, sieviete ap gadiem 50. Ar savu vīru, kurš ir dažus gadus vecāks, viņa ir pazīstama kopš 17 gadu vecuma. Apprecējās, kad bija 21. Vīrs viņai ir vienīgais vīrietis mūžā. Draudzenes ir neizpratnē un viņai jautā: " Vai tad tev tiešām negribas pamēģināt kā būtu ar citu "veci"? Nu negribas viņai. Viņi kopīgi apmeklē dažādus pasākumus, brauc ekskursijās, iet pārgājienos. "Un kas tad ir palicis no jūtām pa šiem gadiem?" es viņai jautāju. "Man tās ir kļuvušas piezemētākas", viņa atbildēja, "taču vīrs man ir pieķēries kā dadzis. Varu teikt, ka mēs vēljoprojām mīlam viens otru." Retums. Bet apskaužams retums.

Varbūt dažs labs smiesies, bet es arī vēl joprojām mīlu savu vīru    . Bet satikāmies gaužām nejauši - es Ziemassvētkos gāju zvanīt citam Mārim. Laikam jau tomēr liktenis    . Bet mēs abi pie tā piestrādājam    

Es nesaprotu, kāpēc pie maniem komentāriem visu laiku parādās - pievienot attēlus. Es bildes negribu likt    . palīdziet    

es arī mīlu visas savas sievas un draudzenes vēl joprojām, un arī tās, kas vēl būs arī!            

Mazpedis, nesatraucies... Tā ir iespēja, kas parādās pie katra cilvēka komentāra... Tas nenozīmē, ka Tev obligāti šie attēli jāliek ;)