Nu nav man tā pieredze tik visaptveroša, statistiskā paraugkopa tik pilnīga, lai secinājumus un vispārinājumus taisītu. Un tomēr... gribu teikt... iztēlosimies un jutīsim, sajūsmināsimies un baudīsim, sniegsim maigumu un neaizmirstamus retos brīžus arīdzan... bet es arī turpmāk sargāšu to no svešām acīm un ausīm. Jo tā tomēr ir nodevība kaut kādā mērā. Man tas ir svarīgi. Nevis tikai kāds gadījums no daudziem. Kuru pārspriest.
.. tādas sarunas nav smalkais stils.. es tiešām reizēm mēdzu būt nesmalks.. tas ir trūkums kurmjiem
.. - bet reāli tā pārspīlētā cieņa pret smalkajiem mauriņiem man respektu kaukā neizraisa.. tad jau meiteni gultā arī uz dupša noskūpstīt nevarēs tā, ka nošmaukst vien :) .. ar smalkumu paspīdēt tiešām nevarēšu
..bet no manis to arī negaida
.. pietiek, ja uz ielas nespļauju..vot :)