cilvēciņu stulbums laikam tomēr ir neizmērojams (to es par Tatu (nez, pielec, nepielec?))
oderiksīt, jau kuro reizi atkārtoju - tāpat kā ir labi pacelt nomestu pudeli vai palīdzēt piecelties pakritušam, nav liegts ievērot dīvainības, aplamības, ir ļauts par tām pabrīnīties un var mēģināt (droši vien naivi?) pret tām cīnīties.
opā... kas tad te notiek?... trakums..