Zināšanas, prāts, domas ir no cilvēka - visa cilvēciskā sākums un gals jeb cēlonis un sekas.
Ja problēmai ir sākums, tātad problēmai ir jābūt arī cēlonim.
Cilvēkam izlabojot savas domas, mainās tikai prāta attieksme pret problēmu, kas nekur nav pazudusi vai izlabojusies pati no sevis, bet šādi rodas pofigisms, tas ir neapstrīdami

Viss, kas ir saglabāts cilvēka smadzeņu bibliotēkā-ir tas, kā viņš redz šo pasauli.un mana attieksme ir un būs nemainga.mauka ir un paliks mauka, zaglis ir un paliks zaglis, pedofīls ir u :D n paliks pedofīls, kretīns būs kretīns-un nekā savādāk, un netaisos mainīt savu attieksmi... hei re ku feins kretīniņš nāk, vai ku feins pedarastu pārītis ar mēli viens otram dibenā cenšas sameklēt cukurgraudiņu

Pamatā visam mainās tikai pieeja, ņemot vērā informāciju un statistiku..

Veselīgs pofigisms ir nepieciešamība, lai varētu izdzīvot ar daudzmaz veseliem nerviem.

Pofigisms ir laba lieta= mazāk kreņķu, mazāk galvas sāpju=labāka veselība :).

Varu vien pievienoties. Tas tāpat kā neko nevajag sasteigt, ir nejēdzīgi skriet (ja vien nedeg) un kaut ko ātrumā bīdīt. Daļa lietu sakārtojas tāpat, daļu nav iespējams sakārtot.

manī arī liela vienaldzība pret NEsavējiem.Pret svešām problēmām un svešām dabas kļūdām. Tikai skaļi to nevar teikt. Skaļi visiem vienā balsī jārunā, skaļi visu pareizos vārdos jāsauc un jābūt baigi tolerantam.Pret zilajiem, pret ampļiem, pret muļķību, pret pļāpību.Daudz ko.

Tas, ka tu izlabo savas domas nav pofigisms..Pofigisms būtu tad, ja tu pat nedomājot par problēmu uzliktu tai mīksto... Sevis sakārtošana, problēmas saknes meklēšana un tad paļaušanās uz labu vai citādu iznākumu saucas laikam par dzīves gudrību, vai arī par kautkādu brieduma pakāpi... Jo nav vērts censties mainīt lietas, kas nav tavos spēkos... Zagli nepāraudzināsi, pedofīlus arī nē(ja vien neķersies pie ķīmiskās kastrācijas)... Mainīt var censties sevi, bet apkārtējos piespiedu kārtā neizdosies..

Vienīgi vecākiem pret saviem bērniem nedrīkstētu būt pofig.

pofig rudzi pofig miezi ka tik...