sole bet ta nav biedzot jasez pie kompja..izlasi zurnaliti gultinja,pamini miklu..

neparastaa,gultā ir jāmīlējās nevis žurnāli jālasa,redzi bojā guļus lasot..:))

dators ar bojā redzi

maigoni nu nav vienmer jamilejas var ari zurnaliti palasiit
man biezak ir taa ka es gribu but viena ar zurnaliti ne ka man kads blakus traucee
u

ja jau jūs nesapratāt-lab vien ir,tātad neesat spēlējušas šitos spēlgabalus,ne inboxā ne facebookā... ak jā vienu gadu biju tādā adresē pasmaidi.lv,kur krustenītes minēju ikdienas,pirms darba kā cēlos tā minēju,vai pusnaktī gaidīju,kas jaunā mīkla atvērsies un uz ātrumu kurš pirmais... tur tie gudrīši2-3 minūtēs bij iemanījušies mīklu sarakstīt.man gāja 7-8 min un tad labi ja 100-niekā tiku.pēc tam ilgi negāju,iekšā tai adresē,un vēlāk ,kad paskatījos-tad šie jau par naudu gribēja-nu par naudu gan neko nespēlēju.ne te ne dzīvē.

mana pirmā atkarība bija Lingo.. .kaut kāds ārprāts.. .bija jau tāds treniņš,ka minēju vārdus automātiski... bet tad es to neuztvēru kā atkarību... tagad gan,paskatoties atpakaļ(neviens netika pie datora,kamēr es nebiju izspēlējusies līdz nemaņai)saprotu,ka bija gan sava veida atkarība

nu re, a es par ko saku,pats jau nemani,tikai no malas redz,

arī alkoholiķis sevi par atkarīgu nesauc,uzskata,ka atmetīs,kad gribēs,bet vienkārši pašlaisk negrib...

neviens jau tā neteica<<ej,tu atkarīgā,pabīdies>> ,bet zinu,ka klusi burkšķēja gan... kad man beidzās tas rauts,tad vēl šad tad kāds no bērniem atgādināja,vai tad šodien bez Lingo ... pozitīvais moments bija tas,ka iemācījos ātri rakstīt

ceturtdien nopirku grāmatu,līdz sestdienas vakaram nebiju šai pasaulei piederīga,kamēr izlasīju... tagad lomkas,gribas vēl lasīt,abet nav vairs ko... Millenium otrā triloģijas daļa.laba ķieģeļa biezumā.bet labāka par pirmo daļu,vismaz man labāk patika... nu tas tiem,kam skandināvu literatūra pie sirds.Arī milzu atkarība.

tāda atkarība no grāmatām man arī ir. ..kamēr neizlasu,man tur var kaut svilpot... bet tur jāķer moments,kad vari tā iegrimt,lai tiešām nekas tevi neatrautu

desp... tu par sargu vai kādu kopuškas dežurantu gadienā nestrādā... šitās tik to vien dara kā sēž un lasa... vismaz es savā darbā esmu novērojusi, ka dežurante maina ķieģeli pēc ķieģeļa, kamēr pārējie-cibric... cibric-visu dienu...

mums ir viena naktsauklīte,kura vienmēr ar kārtējo ķieģeli padusē nāk

roz, tu mani saprati

..bet ko tad tiem cilvēciņiem citu darīt??..gulēt tak nedrīkst!!

sol... tu tik tā domā

šodien man darbā psiholoģe(pati nesapratu,kā uz to parakstījos,laikam jau viņas harisma nostrādāja),pēc vienas sarunas uzaicināja padarboties smilšu terapijas seansā(mums tas ir bērniem paredzēts)... nekad nebiju bijusi pie psihologa,domāju,tak jāizmēģina vienreiz dzīvē. ..nu ,protams,ka atklāja manu atkarību no darba,kas tad tur cits vēl varēja atklāties ,bet tā darbošanās bija tik superīga... atcerējos bērnību un smilšu kasti

es atpazīstu meļus (tos , kas stāsta pekstiņus un paši laikam jau tic)
ja mani tieši grib piečakarēt , tad tos uzreiz gan neatpazīstu
... narkomānus , zāles pīpētājus atpazīstu...
""fermerus"" uz ielas neatpazīstu ... bet mūsu ir daudz
vēl šo to atpazīstu pa gabalu

es izradas kaut kad jau draugos profila esmu ierakstijusi ,lai man nepiesienas ar to fermu..