Nu tā... man ar tie lielie stresi noskrējuši un vētras rimušās, tad jau var sāk normāli domāt.
Elizabet, par transportu tā kā runājām paliek:)
Iesmus ņem. Ar restēm vienkāršāk, bet ne vienmēr ir kur uzstutēt un ne visiem ir. Iesmi ir garāki.
Galvenais, pa ceļam man acis neizbaksti. Aptin ar papīru un sarkanu lupatiņu piesien.
Un, kāda starpība, ko tie citi, galvenais lai mēs paši justos labi. Katrs nodrošina sevi ar iztikas minimumu un klusībā arī par draugu padomā:)
Tā kā man patīk laiska atpūta, tad gaļu jau iepriekš sagatavošu, lai uz vietas nav daudz jārosās.
Kam ir, tas paņem lukturīti līdz. Lai var iet papardes ziedu pameklēt un varbūt hauzītē būs lampiņa izdegusi:)
0
0