Dejot, dejot, dejot...
Viennozīmīgi.
Ceru, ka kādreiz būšu kustīga, omulīga vectantiņa, kas ar prieku reizi nedēļā vilksies ar visu sāpošo muguru un sāpošajām kājām uz deju mēģinājumu...
Bet vispār es esmu par fiziskajām aktivitātēm- dajebnukādām.
Mans vectētiņš arī pēdējā mūža gadā- 90.tajā kāpa uz sava "zirdziņa"un minās uz veikalu pēc produktiem.
Un dejoja deju kolektīvā līdz 80 gadiem.