Parasti vedu krūzi ar attiecīgās valsts vai pilsētas uzrakstiem, bildēm... Tad dzeru kafiju... nolietoju... pamazām. Lai var braukt pakaļ pēc nākamās.

Laiks, kad vedu saldumus un "stikla desas" sen garām. Tagd to var nopirkt tepat, ja dikti vajag. Un, kad atved, tad beigu beigās izrādās, ka nemaz dikti nevajag.:))

Ui, man ar bija krūžu laiks... baigi plīsa. Prāgas krūze vēl dzīva, tāda gruntīga.

saprotams, jēga vest ko specifisku, ko še nevar dabūt. vai ko tur 5X lētāk var dabūt, ja dārgas lietas, kaut 1,12X lētāk. nu, cigaretes var atvest pagaršošanai, lai var salīdzināt ar tiem sū**, ko mums te zem tā paša nosaukuma.
tik-tak ... nav saprotama. Tāpat kā turku anīsa šnabis.
Tu varbūt arī olīves nerij? un OK, turku šnabis, bet skat anīsa liķieri - ne jau ko lakt tāpat vien, bet Luiss Bunjuēls iesaka 3-4 pilienus aromātam pie Martini, īpaši lietainā laikā!

mice, a vot i nav gan.taapeec ka katraa valstii ir lietas - eedamaas, kuras razho un paardod tikai tur.a to, ko eksportee, nav tas peec garshas

Oi,nevaru... traks var palikt ar to Hari...

Sagribējās anīsa liķieri...

Nu labi, tā jau cita tēma... re, Haris par cigaretēm..var par zobu pastu, šampūnu, veļas pulveri u.t.t.u.t.j.p.
Bet, ja es te Latvijā alkoholu dzeru ļoti reti, tad vest to smagumu no ārzemēm... garām, iztikšu.

ube, bet šitādā karstumā taču nē. Gaidi lietu!:))

Man griežas blakus ventilators... varētu arī kādu liķierīti paņemt priekšā...

Tu vēl tur, projām? Kad brauksi mājās?

... es neko stulbāku neesmu redzējusi,kā to,ka var vest krūzes kā suvenīrus(es nedomāju kādas īpašas porcelāna vai kāda cita smalka materiāla vēsturiskas kafijas tasītes)ar konkrētās valsts apdruku,kuru pārsvarā uzkleķē ķīniešu "komersanti"... nu tāda krūžu vešana man liecina par cilvēka trulumu attiecībā uz suvenīriem

kad es vēl braukāju pa pasauli (tagad apnicis), tad sīkie vēl skolā gāja. vienmēr atvedu katram pa pildspalvai un kādus tās valsts vietējos gardumus. pietika.

... katrai valstij ir pietiekami daudz interesantu lietu-gan ēdamu,gan neēdamu,kuras raksturo tieši šo vietu un kuras noder kā suvenīri

jā, bet vai vajag. no Īrijas atvedu trauku mazgājamo daiktu - kātu, ko var piepildīt ar mazgājamo līdzekli, un nomaināmas švammes galā. tas arī mans suvenīrs. jau trešo gadu lietoju, man patīk. bet nelietojamus niekus man nekad nav vajadzējis. tad vajag smalku dzīvokli ar kamīna dzegu. man traucē liekas lietas.

... suvenīri gandrīz nekad nav īpaši praktiski,tādēļ jau tie ir suvenīri...

tas ir labs bizness

Bet, pressumita! Es SUVENĪRUS, tādā izpratnē, ko piedāvā suvenīru tirgotāji, vispār nevedu. Es kolekcionēju krūzītes, arī pavisam oriģinālas... vienkārši lietoju, ik reizi atminēdamās tās vietas, kur biju. Neredzu neko trulu! Vai nav trulāk, kad to "suvenīru" ir piekrauti visi stūri, un tos parasti klāj putekļu kārta?
Un ko man dos tas ēdamais suvenīrs? Atbraukt mājās un apēst? Vot, tas, tiešām, ir truli! Es baudu to valsti tur, uz vietas... ēdu un dzeru.

tieši tā, pressumita, es jau tikai par sevi. suvenīri ir liels bizness.

ēdamais suvenīrs ne jau sev pašai - tiem, kas mājās gaida.