mariins4x4, es esmu mācējusi vienmēr izgrozīt tā, ka zufu vāra visi... Piedalās visi procesā... Bet visā visumā vīrietis ir labāks pavārs... ;) Un zufe pie upes viņam sanāk labāka... tas tāds mans secinājums

mocca,zelta vārdi

mariin- veel ir arii taadi ,kas pirmo reizi uzzin vietvaardu - Lustuzis

vakar visu dienu biju kustībā... upes un ozoli, baznīcas un pilskalni, takas un dižkoki.. jaukā kompānijā ar draugiem un māsu un meitu un mazdēlu... un pirmās vizbuļu bildes atkal sabildētas..

Puro, kā reizi pieteikumā pasmīnēju par dažiem paša piedzīvotiem gadījumiem, kad cilvēks, izdzirdot pirmoreiz vietvārdu Lustūzis, gatavs no šo vietvārdu lietotāja kā no izvirtuļa bēgt: jautājumi netiek uzdoti, neizpratne tiek kautrīgi (vai liekulīgi) noklusēta, toties acis -- ārprātam līdzīgā pletumā... Labi, ka vismaz 2 tādos gadījumos pietika vērošanas iemaņu, lai uzdotu precizējošu jautājumu: kas tik ļoti satraucis? un drošinoši paskaidrotu, ka tas ir oficiāls termins no Latvijas kartes...

Mocca! >> :):) Tev laikam taisnība atkal -- par tām vīriešu zup-p-pēm. Šodien, vārot aļņa zupu bez palīgiem iztiku, bet nu, kad gatava, ēšanas palīgi pieteicās jau vairāki: turklāt varēju mierināt, ka katlu izvēlējos pietiekami lielu, jo arī alnis pērnruden pirms dziļās iesaldēšanas nebija mazs...

Tiesa, dāmām par labu jāatzīst, ka šās pacietīgākas, ja zupes jāvāra visu gadu katru dienu, -- iespējams tādēļ, arī centības un veiksmes reizēm pietrūkst. Vīriešiem jau salūti patīk, arī pieplīts mākslās un mākās: vienreiz gadā vai mēnesī, toties -- uz uhh & ahh! Ja pret šīm abu dzimumu atšķirībām ar izpratni izturēties, problēmu mazāk vai nemaz.

Nure, šogad nenoslīku, viss kārtībā...

mariin- biju domaajusi ,ka ir arii taadi ,kam neko neizsaka tas vaards-- kaa vieniigi -,varbuut, kaut kas- prieciigs,ja tulko...

Nu, tieši no laivošanas un pavasarīgā ūdensprieka/ūdensLustēm tas vietvārds radās: tās ir Amatā niknākās, arī Latvijā niknākās dabiskās krāces. Priekš pasaules nekā liela: vien 3 putojoši līkumi, bet -- labas laivošanas sākumam/pirmpieredzei pietiekami.

mariin- taatad ir veel viena kategorija cilveeku ------kas nemulst

Nuja, Puro, nuja...

mariin- jaa, labi.

Kaut ga, mēģinot objektīvi štukot, savs šarms gan mulstošajām, savs -- arī nemulstošajām: gan bez upes, gan pie upes, gan uz upes.

Man nudien nav skaidrs, par ko būtu jāmulst, izdzirdot vārdu Lustūzis

Junona2! Arī man nebija saprotams ne tas mulsums, ne mulsumam tūlīt sekojošais, visai agreSīvais aizdomīgums, bet 2 tādas reakcijas 2 dažādos gadījumos esmu redzējis...

neticu..

Tad jau nedrīkst dziedāt arī "lustīga dzīvošan’ "

Amatā laivošanas sezona sākas ar nelaimes gadījumiem...

http://www.kasjauns.lv/lv/news/amata-...ws_id=1931 8

Afanana... = :) Kas jauns? ... Tas taču tāds stipri dzeltens izdevums, lietota tualetes papīra krāsā -- jēgā, saturā -- protams. Divi neapdomīgi cilvēki pasmagi izpeldējās, mazliet cieta no hipotermijas, rumpu atdzišanas, dzīvi, nu jau arī veseli. Šais dienās mežos pie straujupēm un palu niknajām mazupēm bija daudz aktīvās atpūtas cienītāju un vērotāju. Patīkami, ka pēč tiem, kas tur bija šais dienās, kad apstākļi ne tik komfortabli, tie bija apdomīgākie, atbildīgākie, disciplinētākie: masās rēķinot... jo -- meža takās vakar, piemēram, pie Amatas, gandrīz nemaz nebija sadzīves piesārņojuma!! Uzkrītoši maz (!) papīru, plastmasas kuļu utml.! Tas priecēja, -- protams, tikko izlīdīs visegoistiskākie komforta mīļotāji, jo laiks būs siltāks, piemēslojuma pakāpe pieaugs. Likumsakarīgi -- tieši ekstrēmākajos ūdeņos un ap tiem bija patīkami vērot normāli un savstarpēji izpalīdzīgus laivotājus un viņu līdzjutējus: gan palīdzot pēc apmešanās un neplānotām peldēm pilnīgi svešiem cilvēkiem izrāpties no ūdens, gan pacienājot ar visu, kas ar rezervi līdzi paņemts, gan bez materiālas atlīdzības -- par lūdzu & paldies! -- atdodot tiem, kas pazaudējuši, atrastās mantas, parādot/izstāstos labākos, taisnākos ceļus tiem, kas pamaldījušies... :) Masveida stresa gaisotnē tik daudz foršu parādību un feinu emociju... Dzīve taču ir forša, -- vismaz reizēm un vietām.

Sēžot pilsētas spičkukastes tipa dzīvoklītī pie kompja nelaimes gadījumu dabūt grūti. Pat tulznas dabūt praktiski neiespējami Toties prieku un pozitīvas emocijas sasmelties arī var laikam tikai no atgremošanas un copy-pastēšanas... Tāda nīkulīga ikdiena, es teikšu :)