darbā-..suvenīri, ko sadāvinajuši sadarbības partneri... tai skaitā arī krājkasīte, kur iemetu naudiņu, ja kas labs notiek vai darījums izdodas..

fotografijas (2gb) guļamistabā pie gultas..

darbaāuz galda stāv jau kuro gadu, kvarca gabaliņš, no kurienes nācis un priekškam tur atrodas, nezinu

mājās uz spoguļgaldiņa - krievijas rublis, mētajas tur, katru reizi parlieku no vienas puses uz otru, kad tīru putekļus             

Man visa kā par daudz, bet darbā, tiesa ne uz galda, glabājas rokas ložmetējs, vācu kaulu zāģis    ... bet uz rakstāmgalda plauktiņa - 3 svečturi, divi zvaniņi, viena suvenīrkrūzīte, divi linu maisiņi ar eikaliptu lapām un viena tautieša dāvināta krājkasīte - cūka..

vienā no somām vienmēr mētajas "hamsters", no dzijas gatavots plušķitis, nezinu, kā pie manis nonaca, es viņam vārdu kautkad izdomāju, tā tur mētajas             

... tā kā tagad strādāju mājās, tad biežs aksesuāŗs man uz galda pie datora ir mans rudais minka   ,dažreiz atstājot pa netīras pēdiņas nospiedumam uz maniem papīriem    

lillā sapņu suņuks

apaugam ar niekiem,tas fakts

Darbā uz galda zem stikla entie sertifikāti,mājās laikam visur uz visiem galdiem un tumbučkām šokolādes..:))      

un lai kā censtos no tiem atbrīvoties, viss notiek atkal un atkal    

pašlaik man adāmie kamoli’mi visās malās ritinās.zeķu periods uznācis.

Esmu no atrajam ara metejam ! Neko un nekur ilgi neglabaju ... vienigi no rudens visur salieku kastanisus ... liekas , ka vieglak pardzivoju visadas kataklizmas ... ar kastaniti plauksta !   

..:)) man kastaņi mētājas visās drēbēs kabatās..:))   

Nu jā, kastaņi..

Mana darba vieta pati ir pilna ar suvenīru tirgotājiem uz katra stūra    Mājās man ir šādi tādi nieciņi, kurus esmu atvedusi no ceļojumiem, kaut gan ar klasisko suvenīru pirkšanu neaizraujos. Nu bet kā tu no Parīzes neatvedīsi Eifeļa tornīti? Tā man tas uz plaukta mētājas, mazmeitai par prieku, tad vēl ir kuģītis pudelītē, ko mans audžudēliņš atveda no Polijas (viņš dienēja jūrniekos), ir porcelāna kaķis no Ēģiptes un divi viduslaiku bruņinieki no Malborkas pils. Ar to arī mana suvenīru kolekcija beidzas    

... es un mana vide ātri apaug ar suvenīriem un citādām lietām(lai kā arī censtos ievērot kādu minimālismu)
... nezinu,vai kastanis ir suvenīrs,bet man katrā somā pa kastanim... īpašā vietā man ir suvenīri vai mantiņas,kuras kādā īpašā veidā mani ir uzrunājušas   

un kastanis jau nav suvenīrs un nekāds nieks kastanis tas’jau dabas dziednieks,psiholoģisks talismans.arī man ik rudeni svaigie kastanīši sabirst visās virsdrēbju kabatās un somiņā.Tas jau kā tradīcija,nemaz nevarētu būt citādāk.

man viens tantuks ne no šā, ne no tā aiz laba prāta uzdāvāja keramikas figūriņu - tādu pašu smaidīgu tantuku ar dzintaru rokā - lai turot visu laiku pie kompa, tad sliktās elektromagnētiskās ietekmes nebūšot un no sliktiem cilvēkiem caur kompi būšot pasargāts... protams, ka māņticīgs neesmu, bet to figūriņu ponta pēc tomēr turu pie datora :)

Man nekādi dāvinatie suvenīri mierinājumu nesniedz, man tas iedzimts/ieaudzinats/pārņemts no mammas, kura visādus suvenīrus ciest nevarēja. Aizmirstas putekļu krājkases. Nu, ir jau pa kādam šur tur, bet... duša ņeļižit.          
Man mīļākais suvenīrs, ko katru dienu vismaz 5 reizes apčamdu - Melnās jūras gliemežvāciņš pie atslēgas. Drauga dāvināts, ne man vienai tāds... veselu riekšavu atveda, bet foršs, tāds kosmisks un uzreiz kabatā sačamdāms...
Ā, vēl pašpirkta ziepjakmens statujiņa... , bet tā uz plaukta aizmirsta, tāpēc, ka saistītās emocijas jau sen garām...    

Nu, sīpoliņ, tādu tantuku grēks nemīlēt...    

pie datora... leliites - flamenko dejotaaju paaris, mashiinaa- Spaanijas karogs un kraasainas pukjes no miikstaa rotaljlietu materiaala...