afi-par "sargiem" teikšu, man patika... vispār jau esmu par vietējo kino ..bet vakar lekcijās, dzirdēju profesores domas, ka viņai ne visai tas mūsējais ķinītis, baigi skujš brīžiem esot:))))un sentimentāls:)))

...       "skujš" gan, tā vietā "skumjš":)))dumji sanāca:)))      

..laikam jāpaspēj vēl aiziet nākošnedēļ... vai "Rīgā" vēl rāda jeb jāmeklē citā vietā?

Rīgā vajadzētu radīt ,mums ventiņos skumji   visu laiku nebija aparatūras)))))   

Varbūt mums vajadzētu pamācīties no amīšiem to patriotismu, kas tagad jau galīgi zudis, tās vietējas varas izdarību iespaidā...

Valsts veidos "" savu"" politiku..kuras redzeslokā vajadzētu būt cilvēkam u.t.t...    
afi - bet laikam nafff   

   ... laikam vēl guļu(daudz kļūdos miegā) bet valsts savas kļūdas neatdzīst:)))... pamosties tai vajadzētu,bet ... realitāte būs drūma... tad jau turpināt tālāk gulēt,tā būs labāk... guļošiem tak izdevīgi neko neredz un nedzird:)))un guļošos arī nesit:)))(Es te miegā skaļi pārdomāju)   

    Tie valstsvīri ar apziņu, =na naš vek hvatjit=, tie jau ir vairumā... , patriotiski ir tikai saukļi arī tiem, kurus es reiz dikti atbalstīju... Laikam jau, tās filmas ir vajadzīgas, lai pārsegtu tās sev pāri, kā dūnu segu un nemaz nemanītu, kas apkārt notiek...

Abas te minētās lavju filmiņas, lai nu kādas, bet savu ieskatu par vietējo vēsturi dod... katrs jau to drusku no sava skatupunkta redz. Labāk lai tādas ir, nekā tādu naffff

sabis - nezinu, kuras profesores domas dzirdēji.
bet latviešu kīnō miskaste ar ĻOTI retiem izņēmumiem.    ja kas - sovdepa laikā Ungārijā ~ tikpat filmu taisīja, kā LPSR, tiesa, dārgākas.    

Tikko noskatījos Nacionālajā teātrī Gogoļa "Mirušās dvēseles", pa ilgiem laikiem kautkas baudāms. Jauka intervija pēc mēģinājuma bija ar režisoru Kirilu Serebreņņikovu. Patīkami bija sēdēt zālē, kura pilna ar studentiem, dzīva publika, ar patiesām emocijām.

vecā perdeļa Kurta Vonnegūta grāmata "Armagedons ". puikas Marka sakārtots.

Ciktāl tas attiecas uz mani, evolūcija var iet ellē. Mēs esam nāvīgi ievainojuši šo jauko, dzīvību uzturošo planētu – vienīgo visā Piena Ceļā – ar nieka gadsimtu ilgām transporta orģijām. Mūsu valdība iet karā pret narkotikām, ko? Lai viņi pakaro pret benzīnu. Tas gan dod postošu kaifu! Ielej mazlietiņ savā masīnā un varēsiet maukt ar simt jūdzēm stundā, sabraukt kaimiņa suni un saraustīt atmosfēru lupatās. Hei, ja jau mēs ša vai tā esam iebāzti homo sapiens ādās, kāpēc tik ilgi čakarēties? Uzlaidīsim gaisā šito bodīti. Vai te kādam ir atombumba? Kam tad mūsdienās nav atombumba?

Cilvēks bez valsts,
Kurts Vonnegūts