... šitamā laikā manC 4tros ceļas - i mieKs tāpat nenāk, ja šitāC laiciņČ... tādā rīta agrumā nikāC karstums naff... i meža kustonīši ganās, i sauļeite smuki rotājās, i miglas palagi čoini... nekad un nekur citreiz šitādus peizāžus neredzēsiet, ja tik ilgi tādās dienās guļat... varbūt pat pāris reizes mūžā, dažam tādas dabas bildes prātā tik palikušas... paši neapjēdzam,ko noguļam, ko zaudējam... a ja šitik agri cēlies, tad pa pusdienlaiku var pāris stundiņas nosnausties... kad pamosties, tad enerģija tāda, ka var kalnus gāzt!!!... it sevišķi ja dīķī uztaisa riktīgu plunkšķi!... :)) un pievakares vēsākas... ja pagulēC pa dienu, tad vakara rāmo burvību var kā vēsu avota ūdeni, malkiem dzert... :) . . . ... ir bildes, kas paliek ilgi atmiņā... - vakara miglas slāņiem pēdējie sārtie saules stari laužas cauri, no tālajām pļavām, caur krūmu un koku puduriem šurpu lido stārķis, sajaukdams miglas palgus, ar saviem spārniem sagriezdams tos vērpetēs, saules blāzma rotājas šajā mainīgajā kaleidoskopā, un stārķis, šķiet nevis tuvojas, bet iekārts gaisā, uz vietas, slinki vēzē spārnus... tāpat kā lielākās zivis, makšķernieki noķer bez lieciniekiem, tāpat arī šādas bildes sgalabājas tikai atmiņās - nav pie rokas fočuka... bet varbūt tā ir pat labāk... baudi brīdi...