virietis, kuram nav humora izjuutas ir kaa laiva bez airiem...    nekam neder   
protams, lai davinaatu shaadas lietinjas attiecibaam    jaabuut kam vairaak nekaa uz briid...
davaninju izvele laikam javertee individuaali peec davinataaja personiibas, intereseem..bet tas jau tik muusu daavinataaju radoshais lidojums...    

A es tieshi par tiem kuljturiishiem gribeeju rakstiit:)).Nu feini bija,visi izsmeejushies,jo izmeeri jau ar bija laikam dazjaadi-gan izmeera,gan bezizmeera,nu tas tika jautri apspeeleets un cik atceros,tad viirieshiem ar humora izjuutu viss bija OK:)).

nu protams ko tadu tikko kad iepazist viens otru drosi vien nedavināsi bet ja nevar SAVĒJAM ko tādu prikola pec uzdāvinat nu tad atvainojiet ir kā dzeldzele saka   

Aaa,un kuljturiishiem veel naaca komplektaa impregneetais meeteliitis lietus laikam:)).

vai kā aiku pasākuma   feini tak

Piebildīšu nezinātājiem, ka mūsu klubs nav tendēts uz "zemjostasvietaslietām"... bet bija atraisīti un jautri...

Indrak... bet tukšu "maku" tak nedrīkst dāvināt!!!! :0)))

man neviens neko jautru nav uzdāvinajis pēdeja laika      
vispār rakājos atminjās ilgi jadoma lai atrastu ko jancigu un kad un kā tas bija...

   Man ar ne... bet pēdējā jautrā dāvana bija izdevusies... Ģimenes dragam bija 50 gadi un liela jubileja... nopirkām tūrisma guļammaisu, bet nu nekādi neprasījās sasaiņot smukā paīrā ar pušķi... izštukoju... nopirku jau piepūstos ar gāzi balonus- 5 parastos un vienu tāda blondīne, bārbija..paveicās... galva tieši guļammaisa kapuces lielumā... tad nu sastūķējām visu iekšā un uzdāvinājām "Kaukāza gūstekni"... šis gan nobālēja... jo pa gabalu viņam bija licies, ka iekšā piepūšamā sieviete no sexveikaliņa... jau štukoja ko sievai teikt... jo viņai švaki ar humora izjūtu... Bet visiem viesiem ļoooti patika dāvana...

aikutraka...       super...
bet tai kundzei liidzjuutiiba... po zhiznji   

Par nožēlu datorā vairs nav saglabājušās tās fotogrāfijas, bet varu pastāstīt, ka Prāgā muzejā redzēju bruņinieku bruņas un tur arī par tādām lietām bija padomāts. Tur pat varēja nopirkt mūsdienās gatavotu bruņu aizsargu vīrieša zemjostas apvidum ar varen daudz vietas arī vīrieša lepnumam. Un zem tādām bruņām noteikti vajadzīgas arī siltās apenītes, lai tas bleķis nenosaldē to vīrieša lepnumu    

Lauvenek, jā... es ar tās gudrības redzēju... tur gan bija arī nevainības aizsargi ar lielo atslēgu... kamēr vīrs karagājienā...    

man taas biksiņas patīk gan ...

atminu, es ar laikam          esmu muzejaa bijusi... atsleega,    labi,
bet kaa tad citas lietas dariija?      

man puisis solijās no tiem pirtiņu kausiņiem krūštururīšus sametināt un kaut kā ar tās uzticības biksiņas ...
kā veikalā ieraugam tos kausiņus , tā atkal sola metināt ... ieraugot tā spirts lietiņas un kausiņus , jau smiet gribā s...

dzeldzele - mācījās čurāt sāniski

               

 Nezinu, vai īsti atbilstoši tēmai, bet jautrs gadījums ar dāvaniņu, pareizāk sakot ar tās pārdāvināšanu tālāk, bija manas draudzenes tēvam vairākus gadus atpakaļ.Viņam bija apaļa jubileja un tika sadāvinātas ļoti daudz un dažādas dāvanu kartes, kurām savukārt tas termiņš - vienai 3 mēnēši, citai mēnesis, citai pusgads utt. Cilvēks apsvēris, ka visas vienalga nepaspēs iztērēt, toties pie durvīm 10 gadus vecās mazmeitas (t.i.manas draudzenes meitas) dzimšanas diena, nolēma pievienot pie savas gādātās dāvaniņas arī kādu no savām saņemtajām dāvanu kartēm... Tikai nepaskatījās kādu tieši. Pienāca un pagāja bērna jubileja, un nākamajā dienā bērns, izsaiņojis savas atlikušās dāvanas, atskrien pie mammas stiepdams opīša dāvanu karti - paskaties mammu, ko man opītis uzdāvinājis, bet kas tas ir? " Mamma (mana draudzene) atver dāvanu karti un tur uz dāvanu kartes žilbinošs piedāvājums "Erotiskās masāžas salons"          

Un vēl viens, akurāt krīzes laikam piederīgs dāvanas variants... gājām uz sālsmaizi... absolūti nekāda sajēga, ko cilvēkiem vajadzētu... un tad nopirkām pašu lētāko sojas šokolādi... bet latvijas preci- "Laimas"... :0))) tādu plāno tāfelīti un apsveicām... krīzes laiks, uzēdiet ko saldu... būs jau labi... Mūs laipni uzņēma, cienāja... bet gan jau klusībā nodomāja... ka dāvana jau nu galīgi garām... Tikai ejot prom pačukstējām, ka mūsu dāvanu nevajadzētu nevienam tālāk aizdāvināt... jo... aiz papīriņa ... vēl smukāki papīriņi... valsts atzīti... un atkal visiem bija jautri... Un nevajag sākt moralizēt, ka naudu dāvināt nav pareizi... ir reizes, kad tieši to vajag... tik tā, lai joks, lai nenoniecinātu... :0)))

Atvainojos... nu dikti krēzī man šodien rakstās... jāpiespiež sevi pārlasīt pirms apstiprinu... bet, ceru, domu sapratāt...