Vakardien slitumnīcā palīdzu stādīt radiniecei tomātus.Viens tāds stipri paknaps.Viņa-nu, nezinu ko darīt, būs laikam jāmet ārā, neizskatās ka tur kas sanāks.Es-NU, bet ja piesies, tad varbūt stāvēs, tas galiņš jau viņam izskatās tāds cerīgs.Viņa skatās uz mani tā padīvaini, tad jautā-par ko Tu?Es, nedaudz saminstinoties-kā, par ko, par tomātstādu.Viņa-a, es par savu brūtgānu:)).Beigās abas izsmējāmies, un nedaudz to lietu caur smiekliem pārspriežot, sanāca, ka teiktais atbilst gan vienam, gan otram-ir tomātam, ir brūtgānam:)).
0
0