tas nebija rōzā zilonis ar rūtainu snuķi. tas bija milicis.

... tagad traki meklējos pa plauktu..., kur gan nobēgusi, tā leģendārā grāmatiņ..., bet ja nemaldos, ta Rozā zilons slēpās kaukur aiz kultūršķūņa izkariem...

jees veči, es ar to izrādi būdams skolnieks apmeklēju, bija oki, bet ar komunisma smaķleles ideologijas piešprici, bet nu ko gan citu tais laikos varēja giribēt!
ja Birze nebūtu friču lāgerī bijis nez vai šito darbu uz skatuves dabūtu! a tie funkcionāri jau fišku nerubīja!

man arii atminjaa, ka komunisma pieshprice bija juutaama labi..

Njāaaa... baigi leģendāra. Un populāra. To var redzēt...

es laikam neesmu tik sena

Bija, bija, arī atceros... Versij, Tu jau arī gana sena, vajadzētu zināt.

Es arī atceros, bet, manuprāt, tur nekā tāda īpaša un leģendāra nebija. Diezgan pavājš Ulda Pūcīša mēģinājums realizēties kā režisoram. Vēlāk viņam izdevās labāk

Es jau, Mic, apšaubu to leģendu...
A gadu man, ja interesē, tik, cik profilā uzrakstīts Pašā laikā! Bet ka es būtu par kaut kādu zīīīloni fanojusi, to gan neatceros. Laikam aiz senuma

teijāteri neredzēju, bet grāmatiņu izlasīju tikko tā parādījās grāmatnīcās. bestselleris toreizējai jaunatnei, kurai skolā upīša zaļo zemi ar varu spieda paurī...


man viena detaļa palikusi prātā tā aptuveni :

galvenā varone jautā galvenajam varonim : kad es labāk izskatos - kad esmu uzvilkusi zaļā kleitu vai džinsus ?

uz ko galvenais varonis atbild : vislabāk tu izskaties, kad neesi neko uzvilkusi

Līdz pusei stiklots sinepju krāsas autobuss, tīrs kā aptieka, piestājās liepu paēnā un caur bremzēm gari nopūtās. Šoferis izkāpa, iespēra pa riepām un ar skaudību nolūkojās uz kiosku, kur kāda kompānija dzēra alu. Vīrieši īspiedurkņu kreklos un sievietes, kurām nesaudzīgā mode bija pacēlusi kleitas virs ceļiem un atklājusi arī dažas mazliet līkas kājas...

Tā lūk sākās šis darbs, beidzot grāmata ir atradusies un laikam būs jāpārlasa, jo gadus divdesmit jau nebiju viņu kustinājis no plaukta.

Afī, ierosinu Tavus priekšlasījumus "zaļajiem gurķiem" - feini iesāki... vāciņa bildi gan atceros - bij mammai tāda grāmatskapī...

Iesaku visiem šo izlasīt, jo lasās viegli, stils brīnišķīgs un smaids ir neizbēgams lasot katru lappusi...

Dakteram Bērziņam bija laba humorizjūta...

Ui, šito vārdu nepiemini!!!! "tam" ar humora izjūtu nepavisam mebij lāga

Man nav iemesla, Inkognitoo, tā teikt... Garastāvokļi reizēm gan caur nīgrumu mainījās, bet humora izjūta viņam bija itin cienījama.

Vai tad Tu nezini, ar kādu "Dakteri Bērziņu" bērnus baidīja?

Inkognitoo, šitam dr. Bērziņam pseidonīms bija Birze -- Miervaldis bez kaušanās...

Es jau zinu... , tik tās asociācijas man gluži kā Lenennbergas Emīlam...