To tiešām vajag aizdomāties.

   Vēl tikko sapratu cik svarīgi ir ārzemēs pirms iepirkties atsvaidzināt atmiņu - ilgi skatījos un mēģināju atcerēties, vai ham vai pork bija cūkgaļa... Tā arī iecepu savā gaļas sacepumā pārsālītu bekonu, ko patiesībā jāvārot trīs stundas lielā daudzumā ūdens, lai sāls iziet... Tā kā neiepērcieties ārzemēs bez vārdnīcas, lai nav jādomā, ko tagad ar šo ēdienu darīt!    

padomijas laikos mani pārsteidza... ieeju veikalā saku..mne sahar..jo tā pārdevēja nesaprot latviski..a ši -vam pesok... smalkais cukurs...

nu, draudzene piebēra citronskābi (labi, ka ne Na tiosulfātu!) klāt pie cukura, lai ir kārtība mājā (domājās arī cukuru esam!). pēc manas saprašanas jau cukurs un heroīns baltā nāve, nelietoju, bet frends piebēra kafijai.

harald... nu, bet kādu ķīselīti ar putkrējumu tak apēd kādreiz, vai nē?   

sure. bet labāk maizes zupīti. un uz vārītas olas sāli arī uzberu. un citronus un cidonijas neēdu bez cukura.    

... bet es cepot zivis uz pannas ,eļļas vietā uzlēju cidoniju sīrupu   Toreiz bija nopirkta izlejamā eļļa un sagadījās ,ka burciņas bija blakus  . Protams zivis necepās ,bet vārījās...    

... bet, ja labi padomā -tām zivīm vajadzēja būt ēdamām... tik sāli beigās bij jāpieliek... :)

... nē,nebija gan baudāmas   jo pirms cepšanas taču bija apsālītas un apviļātas miltos... izjuka(tie bija asarīši,kuri ir ļoti garšīgi, riktīgi sacepti ,kraukšķīgi...    

Un pavisam ne par zvēriem...