Ome, kaltēja ozolzīles, un tad mala kopā ar cigoriņiem. Ar pienu bija dzerams, bet man labāk garšoja kakao... arī tagad vēl garšo Vēl bērnības garša ir piena zupa no miežu putraimiem, un iekšā ielaistas tādas kā klimpiņas no biezpiena. Un biezputra no pelēkajiem zirņiem un kartupeļiem, tika ēsta ar mērci no saceptas gaļiņas kopā ar sīpoliem. To sauca par kamu putru.
Vēl atcerējos, piparkūku mīklai lika klāt pašvārītu sīrupu no cukurbietēm, ... ome ilgi, ilgi tās bietes vārīja.., un tad beigās sanāca tāds brūns šķidrums, ar jocīgu garšu un smaržu, bet piparkūkas sanāca ekselentas-plānas un kraukšķīgas.
Kad biju maza, tad man metās pumpas no zemenēm, tādas ūdeņainas, bet tas mani neatturēja no zemeņu ēšanas ! Mamma, kad biju maziņa, ņēma pienu no govs un baroja mani ar pudelīti, un vienu reizi.nezinu kas bija, es esot metusi to pudeli pa gaisu, un vairs neko baltā krāsā man nevarēja iemānīt. Bērnudārzā varēju sēdēt līdz vakaram pie galda, ja man kaut kas negaršoja, kamēr mamma atnāca pakaļ. Es ļoti daudz ko neēdu, kā Elis saka, ņerga !
Jo vairāk lasu, jo vairāk saprotu, ka Kurzemē ēduši un ēd pavisam savādāk. Ko Kurzemē, tepat pārdesmit km tālāk arī ēduši savādāk. Smagas aizdomas jau man bija. Ka piena putru gatavo kopā ar žāvētu gaļu, ar zivi... Nēkad! Vēl vairāk. Putru vispār uzvārīja atsevišķi un pienu pielēja pēc tam. Lai nav karsts, bet uzreiz ēdams un lai nav tās šausmīgās plēves. Tāpēc citādas piena putras vēlāk neēdu nekad un nekur.