Vienu vakaru, pirms devos pie nakts miera, aiz savas mājas guļamistabas loga saklausīju vienas citas- arī manas kaimiņienes, izmisīgo klaigāšanu:
"Kis- kis- kis, mincīt, mincīt, kis- kis- kis, mincīt!"
Es steidzīgs un nikns, no miera iztraucēts, atvēru logu un viņai jautāju:
"Ko tu klaigā kā satrakusi gar manas guļamistabas logiem slapstīdamās, gulēt godīgiem pilsoņiem neļaudama un to savu dzīvnieku tramdīdama- mincītis bišķi paminkosies un gan jau uz rīta pusi uzradīsies?!!!"
Kaimiņiene pārmesdama manu vienaldzīgo attieksmi pret dzīvniekiem un tā arī izsakot viņas neizpratni par visu lopu- tikai aliņa sūcējiem, uz dīvāna guļošo dīkdieņu, trako pārgribējušos ērzeļu aplecināt gribēšanu un visu tekuļu riņķī dauzīšanos, ... pikti uz mani paskatījusies atbild:
"Tev, tāpat kā visiem mērkaķiem, vispār nesaprast sieviešu patieso būtību, viņu dvēselisko stīgu jūtas un sirdskarstākās vēmes. Ja tev būtu dvēsele, tad tu prastos rīkoties īntīmu sveču gaismā, ar sarkanvīna glāzi viņu mierinot uz nakti zudušā mincīša meklējumos, ne jautātu vientuļai kaimiņienei: ko viņa gar taviem logiem karstas vasaras naktī slapstās?!"

Es pēc tam nevarēju aizmigt, ilgi domādams par to, ka man izprast sievietes, ir neiespējama misija:
kāpēc viņa savāc un pieradina veselu baru lopu- mājdzīvnieku, kurus izguldina dīvānā un apdzirda ar aliņu, ja nespēj par tiem savādāk rūpēties? Nesaprotama man ir kaimiņienes rīcība pret ērzeliem, piesaucot dzīvniekiem trakumu vairošanās instinktu procesā. Tā arī neizprotu: kāpēc kaimiņienei ir vajadzīgs auns- tekulis, ja viņa dzīvniekam nevar nodrošināt dārzā aizgaldu, lai lopiņš rinķī netekalē? Esmu pārliecināts, ka kopā ar nedresēto mērkaķi, viņa viesistabā nobaro arī kādu cūku- resnu suķi un viņa noteikti, ka nodarbojas arī ar putnkopību, rūpējoties par kādu pīļtēviņu.
Tā domādams un prātodams, ... pēkšņi stāvus gultā salecos:
Kāpēc mana kaimiņiene vēlā nakts stundā gar manas mājas guļamistabas logiem pēc noklīduša mincīša meklē, ...
ja viņai mājā kaķa nemaz nav?!!!
Bet es- muļķis, kaimiņieni aiz loga sadzirdējis, biju jau gatavs aut kājas, apvilkt kreklu un bikses, lai steigtos viņai palīgā neesošā, noklīdušā mincīša meklējumos!


,