Nedomāt par to... tavas domas arī Tevi nodod... tās melo...

Principā jau darbā parasti strādā un, ja strādā, tad vajadzētu būt vienalga, kas tur apkārt notiek. Jādara savs darbs un viss. Protams, darbi ir dažādi, bet te ir par maz informācijas, priekš kam tās "iekšas" īsti ir vajadzīgas, un tā...

Vispār jau pirmo reizi dzirdu, ka veču kolektīvā ir grūtāk strādāt, nekā sievišķu.
Bija te reiz diskusija par šo tēmu.
Tur dominēja viedoklis(tieši no sieviešu puses), ka strādājot sieviešu kolektīvā bieži rodas problēmas.(skaudība, aprunāšana, kašķīgums un tt)
Autorei.
Nu iespējams ka iepriekšējā darbā Tev sievišķi bija patrāpījušies sakarīgi.Un tagad jaunajā veči ir galīgi auni

... kas par muļķībām?
Es visu mūžu strādāju tikai starp vīriešiem... un uzskatu, ka ar viņiem 100x vieglāk un labak saprasties nekā ar sievietēm!
Pavisam neilgu laiku nonācu dāmu kolektīvā... jo majo!
Nu tas gan bija murgs!
Vienas intrigas, aprunāšanas, iekšējā sacensība... vārdu sakot, neko sliktāku par sieviešu kolektīvu nevaru iedomāties!
Izturēju 3 mēnešus!
Vairāk labprātīgi neko tādu negribu!
Ar vīriešiem viss ir daudz vienkāršāk, saprotamāk un godīgāk!

..ja saki"jāmaina informācijas uztvere"-jā, varbūt.
Pie džekiem viss notiek pa tiešo, bez apkārtceļiem, bez puķītēm... bez liekiem izskaistinājumiem... iemācies būt par savējo(un pierādi, ka esi ar tām iekšām)..un viņi Tevi cienīs, nekādu problēmu nebūs.

Kāpēc tev grūti?Ar ko tad atšķiras kolēģis vīrietis no kolēģes sievietes?

bruuk!
Vai tad neatceries LZ diskusiju?
http://www.tauta.lv/ diskusijas/tem...a/?tid=2412

Ak jā.
LZ jau pateica kā iedzīvoties vīriešu kolektīvā.
Elementāri

Satan,
Es tajā diskusijā neesmu piedalījusies, neesmu lasījusi, bet man pašai ar vīriešiem strādāt vieglāk, bet ar sievietēm jautrāk.

Patīk vai nepatīk, bet dāmas ir un paliek emocionālākas. vadīt var, bet citādi.
Vīri ir racionālāki.
Bet ja dažas dāmas tomēr kolektīvā ir - iespējama spriedze, patīk tas vai ne

kāda rakstura grūtības - aiz tam, ka esi starp pretējā [savam] dzimuma organismiem vai vienkārši aiz tam, ka esi starp vīriešiem?

Vieglāk ir, ja ir savs kabinets. Tad var norobežoties. Negribas dzirdēt to ko negribas, iesaku lietot austiņas - klausīties mūziku tāda veidā strādājot

Strādāju un esmu strādājusi tikai sieviešu kolektīvos, bet es darbu no privātās dzīves atdalu, tāpēc daru savu darbu, neklačojos, nevērpju intrigas. Nezinu, vai vīriešu kolektīvā tā var un vajag norobežoties...

straadaajot viirieshu kolektiivaa..sievietei buut iipaashi jaapiedomaa par sav privaato dziivi..karoch, ar darb koleegjiem nekokjeteet, actinjaas neskatiities, uz skatieniem nereagjeet, garaas sarunaas neielaisties, lai ... hormoni gulj mieraa, citaadi var plaani klaaties... ..raksturinjam jaabuut...

lauvenek, sure vieglāk ir, ja ir savs kabinets. zini, pedējoreiz, kad man bija darbs, kurā es vienīgais, izņemot tulkotāju, pratu ārzemu valodās parunāties, vienīgais, izņemot pašu gudrāko hudožnieku (от слова "худо"!), pratu CMYk par RGB konvertēt, vienīgais, izņemot kasieri pratu izsist čeku, un vienkārši vienīgais pratu iztaisīt "atgriezto" preci, vienīgais pratu apmainīt kases aparātam lentu, biju viens no diviem, kas prata apmainīt kompitōrā wallpeiperi un nomainīt datumu, vienīgais, izņemot, pavadzīmju izrakstītāju, pratu izrakstīt pavadzīmi, visiem bija darba vietas pie kompūteriem, tajā skaitā maketētājai, kura nedēļu darīja to, ko es izdaru pa stundu un kura nepazina ne "Ctr+z", ne "revert to saved" un neatšķīra kilobaitus no gigabaitiem tāpat kā daži deputāti neatšķir 000 000-nus no 000 000 000-diem (tikai vēl 1000X lielāka atšķirība!) un redaktrisi, kuras darbs pie kompūtera izpaudās tā, ka izklāja manuskriptu vai izdruku uz tastatūras un tad strādāja ar pildspalvu, karroče darba vietas pie kompitōriem bija visiem, izņemot apkopēju, šopieri, kurjēri un
gruzčiku mani, bet savs kabinets bija tikai lielajai bosienei. ā, bija man reiz kabinets, kādi 3 vai 4 m2, bet toreiz strādāju kīnō un kīnō komandas sporta veids, nekāda norobežošanās nesanāca. cita starpā, labāko tiešo priekšnieku (pakaļnieku man maizes darbā necik daudz nav bijis!) topā man laikam pirmās 2 vai 3 vietas dala sievietes. bet lai Dievs pasarga no dāmām mazliet pāri labākajiem gadiem (sievietēm vairumā gadījumu 15-60), kuras nav uzkalpojušās ne līdz amatam, kurā tikai jāšefo un lai Dievs Extrā pasarga no viņām, ja viņām arī privātajā dzīvē nav neviena, ko parīpelēt, jo viņas savu vēlmi mazliet pašefot tik ļoti nav varējušas noslēpt, lai iedzīvotos vīrā vai šefojušas līdz tam, ka izšefojušas vīru no savas dzīves vai iešefojušas viņu kapā. "ko Tu dari, tagad to liec nost, šim pacientam pēc 3 minūtēm atiet tramvajs, tagad šito liec nost, tam pacienetam pēc 48 s atiet trolejbuss" un tas, kad man atlicis līmlentas galu pielipināt. gudra un komunikabla, pirmoreiz dzīvē ieraudzījusi pavadzīmi, kurā divi dažādi PVN, necik ilgi nebrīnījās un tā. bet komunikabla tā vairāk vienā virzienā: "ko Tu lēkā šurp un turp, pie tā kompūtera un atpakaļ, izdari, ko jāizdara un tad pasēdi pie kompitōra!", tā viņa un dažu gadu laikā man viņai neizdevās aizvest līdz apziņai, ka "lekāju šurp un turp" aiz tam, ka iedodu kompitōram darbu un ka man nav tam PC jāskatās acīs 3 vai 15 minūtes, ka kamēr tas strādā, tikmēr es varu labot prīmusus. un pēc dažiem gadiem nevis man izdevās aizvest shit’o līdz viņas apziņai, bet vienkārši mūsu darba gaitas šķīrās. par viņu man arī tāda aizdoma, ka bija ne 1-kārši "workaholic", bet "workorgasmatic", tobiš, ka viņa no tā darba ķēra nedabisku kaifu!

Harald, , lasot bija jautri, tev laikam toreiz mazāk. Bet ir arī sievišķīgi vīrieši. Man agrākajā darbā bija tāda visiem kopīga kafijas padzertuve un pīpētava, kur arī visādas jaunas idejas dzima.Bet starp mums bija viens tāds tik pļāpīgs vīrietis, ka tiklīdz viņš parādījās, visas nozuda kur kurā.

nu, man rentējās maksāt 1, 5 vidējās algas par 1/2 ekrānlaika no full-time joba par to vien, ka esmu. kā kolektīva psiho terapevtam. a to tas ar shit’o nerunā, shit’as no tā neko nevar saprast u.t.t. kā par nelaiki, duriki daraba devēji tajā neiebrauc. nu, ģēniju savā apkārtnē jau arī pagrūti pieciest.

Tekstiņs jau pavecs, bet tā kā pa tēmu, atļāvos iekopēt. Sievietes-datoristes dienasgrāmata.
Mans darbā pavadītais pirmais mēnesis.

Tīrās šausmas - apkārt vieni veči! Es esmu viena, bet viņi kādi desmit (daži tīri simpātiski). Būtu zinājusi, nebūtu gājusi studēt programmēšanu! Var nojūgties, minisvārkus labāk neģērbt - tikpat kā plika! Par vasarīgu blūzi pat nav ko domāt. Labāk nevienam neko nejautāt, vēl stundu kaut ko skaidrojošu vīriešu bars stāvēs apkārt.
Uz labierīcībām arī neaiziesi - plāno durtiņu priekšā vesels smēķētāju bars (un daudzi no viņiem simpātiski). Visi strādā kā nenormāli, stundām neatraujas no monitora. Zvanīt draudzenei arī nav jēgas, kļūšū par izsmiekla objektu - veči, ja kādam zvana, tad runā ne ilgāk par piecām minūtēm un tikai darba sakarā. Modes lapas labāk vaļā nevērt. Un novērtēt Dženiferas Lopesas jaunāko kostīmu arī nav ar ko... Tā var nojūgties!

Otrais mēnesis. Šķiet, ka var dzīvot...
Ar labierīcībām nav problēmu, izrādās, ka otrajā stāvā tās ir daudz smalkākas un gandrīz vienmēr tukšas. Arī modes lapas internetā var skatīties, ja vien uztaisa dzelzsbetona ģīmi un neatbild uz dzēlīgām piezīmēm. Dženifera Lopesa te izrādās nerullē, topā esot kaut kāda Anita Blonda. Nav ne jausmas, kas tā tāda. Visas sarunas risinās par motoreļļu, ziemas riepām un datoru parametriem. Mans "Pegout 206" viņos iedveš riebumu. Mani nekompetentie jautājumi tiek uztverti aizvien mierīgāk. Simpātisko vīriešu skaits sarūk. Strauji!

Trešais mēnesis. Tiešām var dzivot.
Anita Blonda esot vāciete ar desmitā izmēra krūtīm, salīdzinoši - Dženifera Lopesa tik tiešām nerullē. Ziemas riepas ir mēsli, ja vien var, tad labāk iztikt bez tām. Labākā motoreļļa - sintētiskā.
Ja tev nav ceturtā "Pentiuma", tad tevis nav vispār. Interneta modes lapas akceptētas, draudzene uzrādīta un arī akceptēta. Minisvārki arī akceptēti, simpātisko vīriešu skaits samazinājies līdz vienam.
Pie labierīcībām smēķējošie veči pazūd pēc frāzes - "Zēni, atbrīvojiet ceļu, dāma iet čurāt!". Darba frāze - "Es esmu nākošajā līmenī!" neattiecas uz darbu, bet gan uz datorspēlēm.

Sestais mēnesis. Visi savējie
Nomainīju Pegueot pret BMW, nav ko blamēties. Lopesai vispār nav izredžu ar tik resnu pakaļu. Vakar ar večiem salikām" loģistikas nodaļas idiotus "on-line" režīmā, "Half life". No viņiem tagad alus kaste pienākas. Tika pasūtinātas ielasmeitas caur internetu, konsultēju puišus, kā atšķirt dabīgas krūtis no silikona. Viņi no tā neko nejēdz. Labs ir, veči, iešu pačurāt! Neviena simpātiska vīrieša - kaut darbu maini!

Gads. Bračkas!
Iepirku datoram jaunas iekšas, tagad nav kauns nosaukt parametrus.
Ceturtdien uz derībām pārdzēru sistēmas administratoru. Vakar pieņēma darbā jaunu meiteni - neko, tāda ar stingru dibenu. Kautrējas iet uz labierīcībām un pētīt modes lapas internetā. Mīkstā! )

hmmm... skaisti... dveeseles radiniece... staasts man līdzīgs... iet reshais meenesis :D

... nu redz, mebiuss uzrakstija pa tiešo!
Tas tad nu tuvu atbilst patiesībai!
Kā jau teicu, jākļūst par savējo... un viss ir perfekti!
No rokas ēd un ciena!