mīlēt ir talants... bet, droši vien vajadzīgs mīlēšanas cienīgs partneris...    vai ne?   

Kura šķirās?

ļoti nopietna diskusija... un vairāk vai mazāk -viss tiešām,ir vienāds. gan iemīlēšanās gan šķiršanās... bet man labāk gribētos ko dzirdēt-KĀDĒĻ tomēr notiek tā... ja reiz Mēs ( Jūs ) esam tik dažādi

Tu gribi teikt - esam dažādi, bet šķiramies vienādi??????

dažādi mēs tikai čurājam Meičas tupus dzeki stāvus          bet ja nopietni ... laba tēma ... sen nav nnācies tik prastu,un viegli noformulējamu tēmu diskusijās lasīt. Un tanī pat laikā tik neizskaidrojamu cilvēka saprātam... vot tagad domāju- cilvēks ir saprātīga būtne vai tomēr ( Mēs ) sev tik mierinam ka esam

Var pietrūkt elastības. Piemēram, ja sieva slimo ar austrumu huiņām, veģetārismu, "pareizu ēšanu" vai ko tamlīdzīgu, mājās katram izveidojās sava virtuve. Dzīvo laimīgi, saticīgi, līdz brīdim, kamēr vīrs saslimst, un nespēj pats sev pagatavot ēst, bet mīļā sieviņa jau vairs to nemāk. Un čušššššš...

Visa pamatā:
- labā vietā meklēt labāku,
- ar laiku sāk otru par savu īpašumu uzskatīt,
- zūd interese vai spēja likvidēt vienmuļību   

Citi skandalē visu mūžu, bet nešķirās, citi klusām aiziet katrs uz savu pusi...

dažādi mēs tikai čurājam Meičas tupus dzeki stāvus         bet ja nopietni ... laba tēma ... sen nav nnācies tik prastu,un viegli noformulējamu tēmu diskusijās lasīt. Un tanī pat laikā tik neizskaidrojamu cilvēka saprātam... vot tagad domāju- cilvēks ir saprātīga būtne vai tomēr ( Mēs ) sev tik mierinam ka esam

Nešķiras cilvēki pēc BŪTĪBAS. Pēc BŪTĪBAS meklē mīļākās(mīļākos).

Ja nav citu argumentu, tad nešķiras arī aiz bailēm no vientulības, un arī pieraduma dēl   

cilvēki, Cilvēki, CILVĒKI... cik viegli ,Jums vissu ir iepotēt.

Dump, Tu pret gripu sapotējies vai ????

spār , vot , nesaprotu, kas ir bailes no vientulības...    

Nu varbūt kādreiz to izjutīsi...    

... man, kādreiz ir sajūta, ka es kaut ko nepareizi šai dzīvē daru... nu... kaut kā tā... bet vientulība... nu, nezinu... tad, kad jauna precējusies-domāju   kā bez veča iztikšu (ļekterim un dumpim   -stāstas nav par gultu)... un, meita man pateica-mamm, bet mēs tak esam tev...    ... un, man ir ... un, citu neko nevajag   

Nu jā, bet bērni jau tiek doti uz laiku. Viņiem tomēr ir/būs sava dzīve. Man arī patīk vientulība. bet kas par daudz, tas par skādi    

Ja satikšanās pēc būtības gadijusies divpusēja, tad mazāk šķiršanos pēc būtības. Pēc būtības nāksies šķirties, ja vienam no attiecīgajiem diviem pirmajam nosēžas baterijas vai kompass zaudē orientēšanās spēju tā otra virzienā. Ja satiekoties pēc būtības iemīlējies un ilgi mīlējis tikai viens no diviem, tad šķiršanās gandrīz vai obligāta. Variantu ir daudz.
Vai kāds ir pētījis, cik lielu daļu no precētajiem veido pāri, kas nodzīvo visu apzinīgo mūžu? Ot, neatminu tādu ciparu kādos pētījumrezultos, -- laikam jau tādi pētījumi nemaz nav bijuši sabiedriski svarīgi -- varbūt, pēc’, būtības...

zumčik... man svēta lieta-bērnu dzīvēs (nu, par meitu vairāk domāts   ) nejaukties... ne, mana mamma to darīja, ne es-... bet sajūta, ka viņi ir tepat blakus-svēta lieta..un, tad vientuļš nevar būt...

JA PAR TēMU- TAD VARIANTI TIK DAžāDI CIK MēS PAšI...    ... un ne jau tikai vīri aiziet no sievām... arī sievietes aiziet no vīriem...