Tā vienkārši ir rakstura īpašība,diezgan kaitinoša,bet ne sliktāka par citām sliktajām...    

Hmmm, bet vai plātīšanās nozīme nemainās no tā, kas to dara un kur? Teiksim vienā kompānijā visiem wouuuu, citā savukārt izraisa riebumu. Par tribīnēm saeimā varbūt nerunāsim :)

Protams,ka mainās,jo šo info uzklausa dažādi cilvēki,ar dažādu attieksmi pret konkrēto info.

Respektīvi, plātīšanās nav nekas slikts, un tas kā to uztver, ir atkarīgs no apkārtējo nosliecēm, stulbuma, entelekta utt.?    

Teorētiski jā,bet praktiski Tev nekas nevar liegt būt par to aizkaitinātam un izteikt "cukurgailītim" aizrādījumu...

nu bet tomer, kaada sakariiba tak tomeer pastaav, vai ne? :)

Sakarībās ir vienmēr un visur...    

plātīzerim uzmanības trūkst-un jo vairāk plātās,jo mazāk viņu klausās ! Un tā nu viņš klimst-jaunus upurus meklējot -kam slavas dziesmas par sevi dziedāt! Bļeģ kā tādi kompānijās krīt uz nerviem-nekā cita nav-tikai>es es es! Koroče- pa bieti un ar kāju pa dirsu- prom!

wooo, forsh viedoklis    

Nu re bekoon,lūk Tev arī uzskatāmi viens no uztveres veidiem...    

Vēlēšanās pārliecināt citus, ka spēj uzlekt augstāk par savu pakaļu, vienlaicīgi apzinoties, ka nespēj uzlekt augstāk par savu pakaļu.

>bille
Par to apzināšanos gan nebūs apgalvojuma formā,jo daudzi to pat neapzinās...

> matador
Piekrītu. Daļa neapzinās. Vairāk gan biju domājusi par tiem, kuri uzskata, ka dzīves dižākais sasniegums ir liela alga, liela māja, sporta vāģis, ceļojumi ik pusgadu uz siltajām zemēm + pāris kaislīgas mīļākās, un kuri, satiekot vecus paziņas, un, vēloties izskatīties veiksmīgāki, nekā ir, muld uz velna paraušanu. Izdomājot visādas pasakas par saviem sasniegumiem.

Tādiem vienkārši trūkst skatītāju,jo viņiem ir svarīgi lai kāds novērtē viņam piederošo,iegūto utt...

Tiem pasakmuldētājiem jau ir vēlēšanās pārliecināt par to, ka ir iegūts tas, kas vēl nav iegūts, matador. Līdz ar to, kāda gan tur novērtēšana... :)
Man parasti tikai sametas mazliet bēdīgi ap sirdi no tā, ka cilvēkam tik zems pašvērtējums, ja jau meklē pašapliecināšanos šādā veidā.

Man gan parasti vienalga... ,izraisa tikai ironisku smaidu    (ne vienmēr sejā... )    

Matador, arī tad, ja tās pasakas ilgtermiņā jāklausās? :)

>bille
Man ir tāds viens draugs... Pret šādiem textiem man ir izveidojies vienaldzības filtrs - es viņus vienkārši nedzirdu,savukārt viņš redzot,ka es nereaģēju, tos man mazāk stāsta. Esmu viņam nepateicīgs klausītājs :) - pieņemu tādu,kāds ir