ir intelektuālā :)

Domāju tā tomēr drusku ir skaudība un netikšana līdzi laikam, varbūt pat negribēšana tikt... telefons ar ripu, veļasmašīna Rīga un žigulis... un ne tikai kā lietas, kuras pašas par sevi ir varbūt pat labas, bet nevēlēšanās iepazīt ko citu, laikmetīgāku... principā.

... jaa, bet ir cilveeki, kam taa skaudiiba jau beerniibaa ir primaaraa... nu, ir taadi... un, jauniesji ir taa meerkjauditorija vecumdienaas... bet, es ne par visiem, vienkaarsji esmu taadus sastapusi...

... esam dažādi..
... ir, kam patīk vientulība..vienatne..klusums sev apkārt..
... ir, kam tieši pretēji, nav iebildumu pret lielu ģimenes kņadu, dzīvību, kas nepārtraukti kūsā visapkārt..
... es to nevaru... man vajag teritoriju un laiku, kas ir tikai mans!
Pretējā versijā kļūstu nervoza un tā dzīvot ilgstoši nespēju.
Bet vispār... tas drošī vien naturāli atkarīgs no kaut kādiem gēniem...

es taa īsti nesaprotu ,kā tās paaudzes sadalās ... ????? vai meitenes kurām ir piemēram 20 gadi manā gadijumā ir cita paudze ????kā tur dalās , kas zin ???????

... braiduc..es iespējams, nesapratu diskusijas atvērēja domu..
..es sapratu, ka runa iet par konkrētu kopā sadzīvošanu(ģimene).
Bet ja tas bija domāts, kā vienkārši attiecības dažādu vecuma cilvēku starpā... tad-nu, vismaz ,man tādu problēmu nav.
Bet ja kādam ir... tad droši vien cilvēki ir pārāk neelastīgi... vai nu pārāk vecišķi... jeb tieši pretēji... pārāk bērnišķigi, ja nespēj atrast kopīgu valodu ar ne sava vecuma cilvēku...

... raganinj, bet sabiedriskaa vietaa... kaa tu reagjee uz to, ka tur ir taa beernu knjada???... protams, ka savaa teretorijaa mees visi ,,karalji,,...

bērnu kņada ir ļoti ietilpīgs jēdziens. viņi var būt vienkārsi veselīgi kustīgi un dzīvelīgi. tas man patīk un silda sirdi. un var būt arī tā, ka kādu apstākļu (audzināšana, uzmanības trūkums utt.) rezultātā bērns visiem līdzekļiem (!) cenšas pievērst sev uzmanību. ja neesmu darbā - no otrā varianta tiešām cenšos izvairīties. darbā ir jārisina.

rraganinja... man liekas ,ka ģimenē šā vai tā ir sarežģīti ,ja vairākas paudzes dzīvo kopā ... rīvērjās viens gar otru , maisās viens otram, pa gabalu viss ir savādāk un labāk , vai arī ar attāliem radiņiem , vai paziņām arī no tās pašas citas paaudzes , ir savādāk ... tad rodas ierspaids ,ka saprašanās labāka ...
nu es arī iisti nesapratu , domāts ...

..nee..sabiedriska vieta pieder visiem!
Nekādu problēmu
Kā vispār tādas var būt?
Ja esam izvēlējušies iziet ļaudīs... tad rēķinamies, ka būs gan kņada gan viss p;arējais!
Es runāju par mājām.

mājās man gribas savu miera ostu... lai jau palaikam ienāk kuģi ar krāsainiem karodziņiem ar jautrību un trakumu... par to man patiess prieks, bet kārtējo kuģi aizvadot es atkal jūtos labi savā miera ostā...

..pienen, precīzi manas domas!   

visam savs laiks. kamēr bērni auga, tieši tā kņada un dzīvība mājās bija nepieciešama un vajadzīga. tagad, nav vairs tik daudz spēka to visu ikdienā turēt, mājās gribas mieru - un bērni arī jau izauguši un vairāk vai mazāk savās dzīvēs. viss notiek laikā. :)