šad tad jau arī vērts noriskēt... nav jau teikts, ka būs slikti..un ja visu laiku domāsi, ka ai ai, ka tik nesanāk mēsli, tad tie mēsli arī sanāks   ja neko nav dūšas mainīt, tad arī nav ko čīkstēt   

brīt!
Tieši tā..risks pastāv jebkur...

Pēc principa, kas neriskē tas nevinnē:))????ar gadiem iemācies atšķirt ,vieglprātīgo risku no cita...

panter
Tavā situācijā es teiktu to pašu - kā jau teicu situācijā, kad neesi saistīts ar citiem tuviem cilvēkiem, kuri zināmām mērā ir atkarīgi no Tevis tas ir drusku savādāk.
Bet man nav iemesla čīkstēt arī šeit uz vietas.   No darba un algas un viedokļa noteikti ne.

ar to arī apsveicu   

Paldies   
Bet ja iemsls būs (tomēr optimistiski ceru, ka nebūs!), strādāšana aiz robežas arī būs manā apsveramo izeju sarakstā.

A kur liksies ,ja ēst gribēsies:)))))būs jāpamet dzimtene... un jāpslēpj patriotisms:)))

.. man jāpiekrīt, ka lielākoties krīze ir galvās, ko vai nu apzināti vai aiz muļķības mūsu paši lielie vīri izraisījuši..
jā. ..protams, izmisums un neziņa reāla ir tiem, kam tiešām abi ģimenē ir pazaudējuši darbu, vai arī alga samazināta tā, ka knapi sanāk, ko bērnus pabarot...
taču tādas muļķibas kā sastrādā daži labi uzņēmēji, kas sabijušies no Godmaņa saviebtās sejas, es tiešām nespēju saprast...

šeit , man liekas, vairs nav runa par patriotismu, vēlmi vai laimi, bet gan par to, kad vēlme ir dzīvot, nevis izdzīvot, vai vēl sliktāk mēğināt izdzīvot.

Vistrākāk ir tad,kad vecāki aizbrauc lielā peļņā uz ārzemēm atstājot savus bērņukus radiņiem.Bet bērniem no vecāku trūkuma rodas depresija,paši jau viņi to neapzinās,bet kādus tik brīnumus nesastrādā.Bija pat viens mazs puikiņš ap 9 gadi,tabletes dzēra,skolā visādus brīnumus sastrādāja,cerībā ka vecāki to uzzinās un ātrāk atgriezīsies.

=>mr
Precīzi!   

=>lurda
Tas patiešām ir traki, bet... reizēm tiešām tiem veckiem citas izejas nav, ja gribas savam bērnelim kaut cik normālu nākotni nodrošināt. Ne visiem ir bijusi iespēja iegūt augstāko izglītību, labus draugus un darba iespējas. Bet galvenais - ne visiem ir paveicies izaugt labvēlīgā sociālā vidē un būt vecāku mīlētiem, toties bijusi vēlme izrauties no purva.
Un nav jau arī tiem vecākiem šausmīgi viegli pamest savu atvasi, lai dotos ilgstošā peļņā. Nerunāju, protams, par atsevišķiem gadījumiem, tādi vienmēr ir. ..
Bērni cieš, fakts. Bet vai viņi mazāk ciestu, ja senči nolaistu rokas un paši sāktu rīt tabletes aiz depresijas, ka nav ar ko savu bērnu nodrošināt??
Starp citu tabletes ne mazāk rij aiz depresijas arī to vecāku bērni, kas nekur nav aizbraukuši un labi pelna tepat.
Pie visa sacītā - vēlreiz uzsveru- nevar visus gadījumus bāzt vienā maisā, tomēr pirms metamies virsū tiem "bezjūtīgajiem" vecākiem, jāpadomā vai tiešām situācija zināma pietiekami labi.

..nez kā petrai tur klājas...    

Es jau piecus gadus esmu projaam no Latvijas   Un atpakalj uz Latviju netaisos.Man sheit patiik   

es ar drīz pie tevis braukšu uz britāniju! dzīvoim kopā,laimīgi!    

Tu tak uz Floridu taisījies.   

bet florida jau tuvu britānijai, tur lētā ļote iet! paņemšu meiteni līdz un laizām, rozīt tu arī brauksi?

... njā- ja nav , kas te uztur, tad jāmeklē tā patālāk...
... ja kas- Florida nav tā labākā vieta, kur šobrīd darbu meklēt, protams, ja aizbraukšanas nolūks ir tāds...

kas tad floridā strādā?            tu ko? vai esi nigers?

.. njā- tādi kā Tu Floridā tuneļos ubago..    nigeri strādā..