Nav noslēpums, ka gana bieži jaunus piedāvājumus rada klientu pieprasījums. Un, zinot, manu eneatipu ir pavisam skaidrs, ka tieši manā gadījumā tā notiek gana bieži. Šoreiz par izkāpšanu ārpus tā rāmja, kurā esmu dzīvojusi teju 10 gadus. Visu šo laiku esmu nenogurusi skaidrojusi, ka padomus nedodu un konsultācijas nesniedzu. Ka es esmu tikai partneris, jautājumu uzdošanas eksperts, utt utml. Pat metaforiski mēdzu sevi dēvēt par to, balti-violeti pleķoto, MILKA šokolādes zīmola gotiņu, kas reklāmās aizvien kādu nedaudz pagrūž uz jau sen gribētu rīcību. Jā. Ko tik nebiju gatava (Salīdzināt sevi ar govi. Ak!), lai pārliecinātu klientus par savu "rāmi".

Un, re! Nekam nebūs būt mūžīgam. Galu galā man devīze ir "ES MAINOS!". Tad nu pārmaiņas ir pienākušas arī šim rāmim- "es nesniedzu konsultāciju". Viss. Punkts. Ir atvērta jauna lappuse manā izpratnē par to, ko varu sniegt tiem, kam to patiešām vajag. Konsultāciju. Par jomu, kurā esmu apēdusi sāls pudu, notiesājusi grāmatu kalnus un izbaudījusi klātienes un attālinātās studijas. Par jomu, kurā regulāri konsultēju savus tuvos un tālos draugus, mirkļos, kad esmu "plecs, uz kā izraudāties". Par eneagrammu. Es beidzot esmu gatava sniegt eneagrammas eksperta konsultācijas. Jā. Un pateikties par to var kādam klientam, kurš mani uzaicināja uz sarunu. Gribot manu pakalpojumu. Sarunas turpinājumā noskaidroju, ko klients vēlas un paskaidroju, ko varu piedāvāt šajā sakarā- t.i. koučinga sesiju, kuras ietvaros palīdzēšu viņam rast detalizētu atbildi šim jautājumam. Klients piekrita un mēs tikāmies. Saruna man ierastajā manierē turpinājās precīzi 15 minūtes. Klients ierūcās un teica: "Tu beidz man te uzdot tos sasodītos jautājumus! Tos es pats sev uzdošu, tad, kad man vajadzēs! Man no Tevis vajag precīzu atbildi uz manu jautājumu. Un viss!’ Apmulsu. Vēlreiz atgriezos pie skaidrojuma, kā notiek koučinga process un ko tajā var un ko nevar iegūt. Klients man neļāva pabeigt sakāmo, spēra zemes gaisā un teica, ka nevēlas tērēt savu laiku. OK. Kad ne, tad nē. Gatavojos jau pamest sarunas vietu, kad klients prasa: "Cik es esmu Tev parādā?" Atbildu, ka ļaušu viņam noteikt cenu pašam, izejot no sarunas vērtības. Pēc īsas pauzes šis šauj ārā: "Vērtība ir mīnus viens!". Saprotu, ka nu jau paliek jautri un atbildu: "Skaidrs. Tomēr es neesmu gatava piemaksāt par to, ka mēs tikāmies!" un mierīgi krāmējos promiešanai, Klients sakniebj lūpas, sarauc pieri, atver pierakstu kladi un šauj ārā: "Nu... kā lai es atpazīstu tā... eneatipa cilvēku... kas man šajā situācijā būtu vispiemērotākais risinājums." Es ievelku elpu, novelku savu kouča "rāmi" un sāku viņam lēnām diktēt, gluži kā mēdzu darīt sarunā ar draugiem: "Nu, klausies, Tev vienkārši ir jāpievērš uzmanība tam, un tam un tam. Šie cilvēki mēdz ļoti bieži izskatīties šādi, tādi un šitādi. Viņu uzvedības iezīmēs ir novērojams tas, tas un tas. Un vēl, Tu visticamāk blakus šim cilvēkam sajutīsies tā, tā un tā". Klients uzdeva vēl pāris precizējošos jautājumus. Es atbildēju. Viņš skrupulozi pierakstīja un viss. Klients bija gandarīts. Šķīrāmies. Bet es vēl kādu laiku pēc tam virpināju savā galvā piedzīvoto un domāju. Kā man tagad visu šo lai nosauc? Man pielec lēni. Bet par to pamatīgi. Tādi ir mana īpatnība. Un tā pa īstam pieleca tikai nupat. Ir cilvēki, kuriem risinājumu vajag tūlīt un uzreiz. Ir cilvēki, kuri vēlas darīt, nevis gaidīt, kad pārmaiņas notiks. Un arī tam ir vieta pasaulē. Un kāpēc to nepārvērst profesionālā nodarbē?

Voila! Eju tur, kur mani gaida :)

Vairāk par eneagrammu variet uzzināt šeit: https://www.enneagramcoaching.lv/eneagramma/