Rekur čoms atsūtīja:
=======
Ir skaidrs, ka jāiet balsot. Kura partija?
1. Kura par prioritāti valsts ekonomikā uzskatīs UZŅĒMĒJU. Viņš uztur valsti un tās cilvēkus. Kamēr mūsu domāšanā būs bagātā/nabagā brāļa sindroms, ka bagātais ir slikts un nabagais – labais, mēs visi varam palikt par labajiem brāļiem.
2. Kuras demokrātijas izpratne nebalstīsies uz mazākuma priekšrocību nostiprināšanu ar likumdošanas aktiem un darbībām, kas noliek tos priviliģētā stāvoklī uz vairākuma rēķina. Mazākuma saukļi par tiesībām vienmēr ir vēlme sev iegūt privilēģijas. Viens no pēdējiem piemēriem, no 1. novembra varēsim sākt braukt ar transporta līdzekļiem ar stūri labā pusē. Tas nekas, ka mums ceļi nav tam piemēroti un ka šādi tiek apdraudēts vairākums. Mēs tēlojam demokrātiju. Ja bērnudārzā divas mammas pieprasa tiesības saviem bērniem negulēt diendusu, tad mums tas jāatļauj augstās demokrātijas vārdā. Bet, kā tas dezorganizē pārējo (vairākuma) bērnu atpūtas nodrošināšanu atbilstoši viņu vecumam, tas vairs netiek skatīts. Piemērus var minēt simtiem. Robeža starp demokrātiju un visatļautību ir jājūt.
3. Atsaucoties uz iepriekšējo, es alkstu pēc partijas, kas nepieļaus praidu. Tur nav nekādu tiesību prasīšana, bet vēlme sevi popularizēt un ar gandarījumu uzspļaut uz mūsu senču ieliktām pamatvērtībām - ģimene un tikums. Kāpēc netiek šajā gadījumā aizstāvētas manas, viena no vairākuma, tiesības – nepieļaut garīgo vērtību noniecināšanu.
4. Partija, kura Stambulas konvenciju nepieļaus ratificēt. Tas jau ierasts, ka tautu uzskata par pamuļķiem. Vai tiešām politiķi vēl joprojām domā, ka tas, ko viņi stāsta, mēs tajā atvērtām mutēm klausāmies un ticam? Pēc ratificēšanas tiks mainīts mācību saturs. Un es negribu, ka pa manu mazbērnu mācību iestādēm staigās manierīgi vīrieši un feministes un stāstīs, ka dzimuma nav un ar laiku ieteiks vecākiem, kāds dzimums viņa bērnam vairāk piemērots.
5. Gaidu politiķus, kas godā cels ģimeniskas vērtības. Un tajā vietā, lai pa skolām staigātu sabiedrisko organizāciju pārstāvji ar koka locekļiem un mācītu, kā uzvilkt prezervatīvu (kautkā bez valsts atbalsta mēs to apguvām paši), piedāvātu mācību programmu – ģimenes psiholoģija. Tikko palasīju sociālo zinātņu mācību programmu, kur jau septītās klases skolēnam “jāizprot seksualitātes būtība, dzimumu lomas, jāapzinās dzimumu līdztiesības vērtību, jāzin par seksuālo orientāciju daudzveidību un seksa industriju”. Jā, jā – es esmu no pagājušā gadsimta un es skolā mācījos Raini un tautas dainas.
6. Es negribu Rīgas centrā pret latviešiem un Latviju naidīgo cilvēku pulcēšanos, kas ar katru gadu paliek arvien lielākas. Pie tam te nav nekāda sakara ar krieviem. Tie ir pēc neesošas valsts - padomijas sērojoši cilvēciņi, kuriem faktiski nav nekāda sakara ar krieviem, izņemot valodu.
Padomijai nekad nepiedošu 1941. gada 4. jūniju un to, ka Vjatkā nav mana vectētiņa kapa.
7. Gribu politiķus, kas pievērsīs feministes ģimenēm un cels godā tēvus. Un vārds “ vardarbība” vairs netiks asociēts ar vīrieti. Sieviešu psiholoģiskā vardarbība ir ar daudz smagākām sekām kā pļauka. Strādājot vīriešu kolektīvā, dzirdēt stāstus par tiesāšanos par tiesībām redzēt bērnu ir diezgan ierasta lieta. Un mēs, vājās, trauslās un pamestās mēdzam bērnus izmantot, lai vienkārši atriebtos.
8. Un man neinteresē mans pensijas pieaugums šodien, bet lai būtu pensijas maniem bērniem un mazbērniem. Tādu es pieprasu nodokļu politiku.
9. Un vēl viens bonusiņš. Ak kā gribētos, lai Rīgas rātē par manu no pensijas novilkto nodokli kāds nepildītu pudelēs krāna ūdeni un to man nepārdotu.
0
0