1. Kā varu turēties pie tā, kas nav? Ņepoņatka. Parasti tā cīši cīši turos pie tā, kas ir. Ja pazūd, palaižu viegli.
2. Nav ne jausmas kā vajadzētu būt.
3. Gaidu tikai pensiju. Viss pārējais nāk un iet kā grib.
4. Esmu pati pilnība. :p

Man gan piemīt daži no nosauktajiem. Un vēl kaudze nezināmo.

Sasmējos, manī ir tik daudz nepilnību, ja es uz tām ieciklētos, tad vispār būtu vāķelis Bet tā, visā visumā dzīvei ne vainas

cīnos..ir ar ko nekad netikšu galā..
bet tie ir manējie netikumi, neatdošu

Man arī iet visādi, kad pacīnos, kad ne, bet visi netikumi mani, kā saka Anksa-neatdošu, pašai var noderēt.

4.punkts man nekad nav bijis aktuāls.
Tie 3... nu..visādi gadās..

nepilnības tagad labi redzamas katru reizi ripojot garām spogulim
bet tas labi..ka redzamas..
braucu pēc saldējuma un pārdomāju..
sakūlu kokču ar saldētam ogām, banānu un kefīru..

..anks..man ir tik redzamas "nepilnības", ka tās  katram kā uz delnas uz manām fočenēm paskatoties redzamas!
Bet mani tās nekad nav satraukušas, ar kompleksiem nekad neesmu slimojusi!
Kam nepatīk... lai neskatās!

LZ tās nepilnības nav ne Tava vaina, ne nolaidība..   
ir atšķirība..
ir pie kā var piestrādāt, ir pie kā nevar kaut nošaujies... tas par fizisko..
par raksturu, tempermentu, tas arī  iedzimst..un arī var piestrādāt..
ar to ir visgrūtāk oj cik grūti

Nu neko jau diži nevar savu raksturu ne piestrādāt, ne pārtaisīt. Var kādu laiku piedomāt un patēlot. Un tad pēc tam sākt justies baigā diskomfortā, jo tas tomēr neesi tu pats. Un tad diskomforts izlaižas uz āru. r vēl lielāku postošo spēku. Tā ka... labāk neizlikties.

Oi, apgriezu ar kājām visu otrādi
1) nepilnības - laboju;
2) negaidu neiespējamo, bet tomēr - izredzes pastāv;
3) tēloju, ka viss Ok, jo zinu, ka tas nav iespējams uz Ok - ir varbūtējas iespējas uz Ok;
4) neturos pie Tā, kas gremdē - lai tak grimst!
Bet par To visu vērts pacīnīties, protams Sevis dēļ!!!
Ļoti bieži redzu, to ko nevajadzētu, bet, ja Tas neskar mani, varu paklusēt! Man patika viena prātula: " Man nav augstākās izglītības, bet no manis var daudz ko mācīties! Kaut vai kà māju celt, vai dokumentos grāmatvedisku skaidrību ieviest... .Un tas nav gluži par mani!!!

Lare, kā es Tevi saprotu!
1. Priecajos par dzīvi katru dienu.
2. Esmu pateicīga par to kas man ir
3. Neskrienu ar galvu sienā, bet gaidu kad kaut kas labs izkritīs uz galvas
4. Esmu visgudrakā un visskaistākā un viss kas man ir tas ir mans
5. Bet, vecās čības nemetu ārā, kamēr nav nopirktas jaunas... tas tā tēlaini izsakoties
Rezumē - dzive ir skaista!

ES Vecās čības toč metu ārā.., pat ja nav jaunas un varbūt tik drīz pat tik ērtas nepiemeklēšu.., Bet tā jau kritika mārketingam, nevis Dzīves mundrumam - nu nevajag man tās papīra čības!:)

nu smuki, beata, pateici un par tām čībām ar piekrītu...

Man liekas, ka vispār nav nekā spēcīgāka par ieradumiem un tradīcijām. Es no sirds apskaužu cilvēkus, kas spēj veco, - nevis veco un vērtīgo, bet to, kas patiešām ir savu laiku pārdzīvojis, un ne tikai kaitina, bet reāli traucē dzīvot- spēj bez lieka stresa izmest ārā. Un aizmirst, un nekavēties nostaļģijā. Gan mantas, gan attiecības. Visu cieņu tādiem cilvēkiem. Man nesanāk, lai gan ļoti cenšos.

p.s. Nupat ilgi, ilgi grozīju rokās kurpes, kam jau gadu neesmu pieskārusies. Kļuvušas tā kā par neērtu, arī no skata drusku novalkātas. Bet ja nu vēl kaut kad noder? Aizmiedzu acis un iemetu konteinerā. Un jūtos atvieglota
p.s. No2 .. Ilgoties pēc tā, kā vairs nav. Tas, manuprāt, ir visgrūtākais. Ilgoties pēc attiecībām, - tādām, kādu ar konkrēto cilvēku vairs nekad nebūs; ilgoties pēc tādām kājām, kādas nekad vairs nebūs (un tāpēc nespēt izmest vecās kurpes); pēc figūras, kādas nekad vairs nebūs... - mīļās, varu saderēt, ka vairumam no jums skapī ir kāds apgērba gabaliņš, ko vilksiet tad, kad būsiet beidzot notievējušas... No gada uz gadu... Un ir ĻOTI grūti no šīm ilūzijām atvadīties.

Es labas lietas, vienalga nespēju izmest. Arī saimniecībā noderīgas. Bet, kopš ir iespēja atdot labdarībai, dzīvē ir kļuvusi vieglāka. Ceru ka kādam vēl noder.

1. Pareiz ir, nav ko dzīvot pagātnē..kas dzīvo pagātnē neredz nākotni... vecais jāatlaiž, lai jaunais var atnākt... utt.
2. Ir normāli iztēloties kā visam vajag būt, protams ne vienmēr visu var paredzēt...
3. Pārstāt gaidīt... ko? Par ko iet runa autor?
4. Pilnīgi pareiz..tā jau var komplexos iedzīvoties