Nedomāju ka ir laimīgāki, jo laime tas ir tāds jēdziens ko neviens pat kārtīgi nevar paskaidrot.Pārliecinātāki jā, pārliecināti par to, ka rīt nevajadzēs domāt par to kur ņemt naudu lai samaksātu komunālos vai lai aizietu uz veikalu nopirkt ko ielikt ledusskapī.Īsāk runājot, ir pārliecināti par rītdienu, bet vai ir laimīgāki, te nu varētu likt vairākas jautājuma zīmes.Vismaz es par to šaubos, vai ir laimīgāki.

Nē, vairumā gadījumu nav, jo daudz jāstrādā, uztraukums par rītdienu un tml. Pieņemu, ka kāds, kam tas nācis viegli vai kā mantojums, varētu arī būt. Vai kāds, kam darbs ir tāda sirdslieta, ka sagādā laimes sajūtu jau pats par sevi.

Tas no paša cilvēka atkarīgs, kā viņš uz to skatās.. Ja domā, ka laime ir naudā, vērtspapīros..., tad jau laikam jā, bet es točna tā nedomāju..
Bet es arī nekad neesmu bijusi tāda baigi turīga... tā kā nav viedokļa..

Viens no maniem mīļākajiem teicieniem: ’’Laimīgs nevis tas, kuram daudz, bet tas, kuram pietiek!’’
Jo bieži vien tie, kuriem jau ir, kļūst negausīgi, ..un vajag vēl..un vēl..un vēl...
Un tad var sanākt, kā tajā pasakā..par zvejnieku un zelta zivtiņu..., ka beigās paliek pie sasistas siles..

man viena kliente ļoti turīga, bet noskrējusies arī..
un dzīvē ir laimigāki un nelaimigāki periodi..

Atšķirīgs problēmu loks tiem turīgajiem, kuri strādā daudz un tiem mazturīgajiem, kuri strādā daudz.

Tad vēl ir tie, kuri aiz slinkuma pautus kasa. Un tās, kuras ar atsū.. pie glauniem limuzīniem tikušas. Par šo sabiedrības daļu man ziņu nav.

Piekrītu takeram par drošības sajūtu. Ārzemēs vari ieiet jebkurā viesnīcā, neskaitot kapeikas, vai izvēlēties pasākumu, kas nav tikai pastaiga parkā. Bet laimei ar to maz sakara..

Tiem kam ir nauda ir brīvi savās izvēlēs, bet vai laimīgāki, tas ir cits jautājums.
Arī nabags var būt laimīgs.

Uz šo jautājumu atbildēt nemāku, un, ja godīgi, galvu nelauzu.

... es ar laikam uzskatu, ka laimei ar naudu maz sakara..
Bet es esmu dīvainīte..mani nevar ņemt šai jomā nopietni..
Man laimi sagādā emocijas..Un tās par naudu nopirkt nevar..

var gan, kaut vai ceļojumus..
un jā mani pašareiz "lieka nauda" padarītu daudz laimīgāku jāperk tas skūteris..
sanāks tikai kitaicam un sazin cik ilgi būs jāgaida  par 5x lielāku summu būtu klāt pēc 2 nedeļām..
ja un būsu LAIMIGA kad varēšu traukties..būs ij emocijas, ij brīviba..
tukša muldēšana, ka laimei vai vismaz laimes mirkļiem nav sakara ar naudu

Visu nosaka mūsu vajadzības (gan materiālās, gan emocionālās). Kāds ir patiesi laimīgs noklausoties koncertu Vīnes operā. Kāds ir tik pat laimīgs upes malā klausoties putnos.

..vislielākā laime nav nopērkama..
Materiālie labumi neatsver to, ko dara emocijas..kuras nepārdodas..
Tāds mans uzskats..
Un..jā..esmu baudijusi par dārgu naudu pasakainus ceļojumus..
Bet neviens no tiem man nav sniedzis to laimes sajūtu, ko sniedz emocijas, kuras dod otrs cilvēks.
Un tās emocijas ir bezmaksas.
Visiem.
Gan pilīs..gan būdiņās.

Man gribētos, lai mums būtu tik daudz naudas, lai varētu bērnus sūtīt labās skolās, lai varētu veselības problēmas risināt neskatoties uz to cik man ir un cik nav... lai varētu mājai jumtu nomainīt. Ja tā būtu, tad es tomēr justos labāk.
Citādi, es neesmu turīga, bet manējie mani mīl, draugi ar mani jūtas labi, darbs tīkams, nu ko vēl vairāk.
Tie, kam laukos saimniecības, tie ir turīgāki, bet spiesti strādāt no rīta līdz vakaram. Un viņi nelaivo, maz ceļo, maz guļ... to es vairs nevēlos.

Man patika kā viens teica par meksikāņu seriāliem: "Daudz vieglāk raudāt par nelaimīgu mīlu, ja pilns maks ar naudu"

Muļķības... kad tu raudi, vai tajā brīdī domā par maku?Ir tur nauda, vai nav?
Ja nu vienīgi tas maks nav pazudis..

Piekrītu pienenei par tiem lauciniekiem, ir dzirdēts, tiklīdz kredītus nomaksā, tā slaucamās govis vairs netur, pāriet tikai uz gaļas lopiem. Jo netiek nekur tās govs dēļ!

Piekusis cilvēks diezin vai būs laimīgs. Laime, ir kaut kas eiforosks!

Maniem paziņām patīk kašāties pa dārzu. Vismaz tā saka. 
Es bērnībā laukos savu esmu atstrādājusi.

kašāties pa dārzu savam priekam, un pelnīt ar zemkopību iztiku-ir 2 dažādas lietas.