Draudzība, kopīgas vakara pastaigas, viskijs un labs sekss...
Bet vēl daudz kas cits varētu viņus vienot...

Atliek baudīt dzīvi.

Tekila, zaļas palmas, kokosrieksti un apkārt jūra, jūra vien... :)

daudz kas ..ja vien ir vēlme..
un tas labi, ka kopīgu bērnu nebūs līdz ar to mazāk konfliktu par audzināšanu u.t.t
arvievienvarsakot..kopā bauda dzīvi..
kā nastu gan nevajag, bet kas zin kad un kāda lielā love uznāk..ptu, ptu

Cilvēki pēc 50 satiekoties var veidot savu vēsturi... ne vaina.

Ceļojumi, sarunas, vakariņas sveču gaismā... miers.

lēno prātīgo seksi aizmirsi ...

Ja cilvēki vēlēsies būt laimīgi, tad arī viens otram panāks soli pretī lai veidotu skaistu dzīvi.

Anks, pieļauju, ka pēc 50 par to nebazūnē uz katra soļa, sadarās klusi un mierīgi, vai uz visu klapi.     Visiem labi.

tas gan, bet ir kas tieši tad nāk troksni, lai visi zin  griiiiiiiiiiiiiibuuuuuuuu..

Es, tomēr nespēju " iebraukt" tajā, ko sauc par abpusējy izdevīgumu abiem partneriem.
Papļāpāšanai man ir telefons.
Ja nu vienīgi, lai ni rīta zāģis kaut ko iesten...

Rūdi, kāds man atlec labuns no tās mistiskās laimes? Kopīgs bibliotekas apmeklējums?🤔

Hm... kāpēc man būtu jātērē nauda par kjādām palmām un senu dziesmu?...
🤔

Nebūs jāpļāpā šeit, uztaisīsiet kopīgi vakariņas, pārrunāsiet dienas notikumus un vakarā katrs savā gultā čučēt.

Reiz garšoju kandzu: sieva bija savārijusi tik daudz zaptes, ka zapte aizstāvējās, atdeva vīram. Vīrs to saraudzēja un "izdzinis kandzu".., abi bija čakli strādājuši.
Morāle: kopīgi utilizēja veco zapti pavārgrāmatas stilā. :)

Lai dzītu kandžu, jābūt brāgai.
Tad var.

Ir jābūt sakarībai starp cēloņiem un sekām.

Un vecu pavārgrāmatu man nav

Recepti nesajutu, no piņģerota cienāja.., jo liels darbs bija ieguldīts..

Gadās, ka cilvēks pec 50 ir tik "sarūdzis" uz dzīvi apbižojies, ka ar viņu tiešām ko kopā pasākt būtu pašnāviba, bet ir arī citādi. Ir teātri, pasākumi, ceļojumi, dārzi. Un mazbeerni nu ir no abām pusēm ))).