Labāk ir atrast kaut ko tiešām uzslavas vērtu. Un pateikt to.

man nav problēmu pieiet uz ielas svešai sievietei, un pateikt:’’ man ļoooti patīk jūsu auskari... ’’

Ne ipaši mīlu komplimentus. It seviski no svesiem vai ne parak tuviem cilvekiem. Kaut ka liekas, ka forša attieksme ir pats labakais kompliments. Nevis kaut kadi vārdi.
Vai nu pasaku paldies vai pasmaidu un neatbildu neko.

Vo! Par šo laikam vajadzētu runāt vairāk. Ka nav problēmu uzklausīt. Bet daudziem ir problēma pateikt.
To es Solei.

Atieciba par darbu. Mūsu pateiciba no darba deveja puses ir musu alga. Parasti bērnus ar problēmam iesaka slavet, lai motivetu. Bet nejau pieaugusu cilveku, kuram darba pienakumi ir skaidri un darbs jadara labi ari bez uzslavam Pretenzijas varetu vien but par to, ka nopel nepelniti.

Kādēļ visiem ir tieksme pret komplimentiem izturēties ar noliegumu? Nu kāda starpība, kas un kādēļ saka. Ne tajā momentā, ne tas cilvēks, nu lai! Labi vārdi tak ir forši. Ja tie ir glaimi, nu un? Tātad esi to otru cilvēku ieintriģējis, vai esi viņam vajadzīgs.   Ko ar to iesākt un kā rīkoties pēc tam, tas jau ir cits stāsts. Ja Tev saka jaukus vārdus, nu pieņem tos un pasmaidi. Smaids izglābs pasauli, vai ne tā?

nepiekrītu kameronai! pilnīgi un galīgi...
Kāpēc tad nevar slavēt par labu darbu? personāla vadības kursos daudz par to runā..kā motivēt darbiniekus... tikai ne visi vadītāji to atceras un pielieto!

Lai motive ar piemaksu nevis vavulosanu Ka zinams ta ir ari motivejosa ipasiba. Koman tie vārdi dos? Es daru savus pienakumus un laba darbiniekam tie ir jadara labi bez uzslavam.

materiāliste
Cilvēki ir dažādi, paldies Dieviņam..

No vardiem nepabarosi nevienu Ja nu vien kadu asketisku jogas meistaru vai tml personu

viens otru neizslēdz-te es par labu vārdu un uzslavu naudas izteiksmē. man ir bijusi izdevība salīdzināt . Strādāju kādu laiku pie dāņu uzņēmēja... fantastiska attieksme... viss tiek darīts, lai darbinieks labi justos, jo tad arī atdeve sekos... diemžēl dzīves vietas maiņas rezultātā nācās arī darbu nomainīt... un nokļuvu  uzņēmumā, kur šefs ir slāvu tautības... nuuuuu, attieksme par 180 grādiem pretēja..., un arī darbinieki tupa atsēž savas stundas, ražošana stagnē, jo nav jau motivācijas strādāt.

liekas R. Brensons bija teicis, ka jārūpējas pirmkārt nevis par uzņēmuma klientiem, bet par darbiniekiem, jo apmierināts darbinieks savukārt labi parūpēsies par klientiem... kaut kā tā... un es viņam 100% piekrītu!

Vārdi un smaidi reizēm dod vairāk kā alga. Vismaz manā darbā.

Cilveki ir dazadi. Ar saviem ieksejiem demoniem un putniem galvas. Tas komplimentu teicejs nepadoma, ka tam otram taja mirkli liek neerti justies. Ka ta?! Es tacu labu! Tas ir kompliments! Jauzmundrina cilveks utt tacu!! Bet redz ne..ir kas sajutas neerti un nezin kur likties taja mirkli. Ta ka esmu tomer par to, ka nebazties virsu ar komlimentiem. Ja cilveks pats ir tāds, kas tos saka pa labi un kreisi, tad ja, tad ir drosi, ka vins ari preti to sagaida.  Ja aktivs, komunikabls cilveks bus pārlaimigs, tad klusetajs un intravertais nevisai..

Tad principa var nestradat. Ja nav motivacijas?
Riebekligs prieksnieks ir cita tema. Tur jau nav komplimentu trukums pie vainas...

kameron, a tev neliekas, ka tā jau ir tava problēma, ka jūties slikti, ja tev kāds saka labu... vispār-man tas šķiet jocīgi!

un par strādāšanu-var vnk izdarīt to, ko no tevis prasa... bez iedvesmas, bez prieka...
Un var darīt ar sajūtu, ka tevi novērtē... tad tam darbam ir pavisam cita vērtība, ja ieliec tur savu sirdi, nevis tikai ’’atšancē’’

A kapēc tu man to saki? Vai es teicu, ka es jutos slikti?
Bet principa tas jau ir tas ko es teicu. Cilveks tak pat neaizdomasies. Ne mana problema bet redz otra, ka nepatik, ka bazas virsu

te ir publiska diskusija, tāpēc arī izsaku savu viedokli  tev ir iespēja to pieņemt, vai nē..

Par šo aspektu... oij, tas dod daudz... kad Tu saproti, ka bez Tevis jau nu darbā iztiks. Bet ar Tevi ir simtreiz labāk.

Darba alga esot darba devēja kompensācija darbiniekam par to, ka viņš ir losis un ļauj sevi kāst un saimniekam pelnīt. Vai kaut kā tamlīdzīgi, neatceros