Ir variants, ja galīgi nejēdzi kā tikt ar savu saimniecību galā, tad arvien ir iespēja vai nu beigt darboties, kā tas notiek ar ik vienu biznesu, kas klibo, vai doties mācīties pie gudrākiem, kaut to pašu ikdienas saimniekošanas kārtību.Bet tagad tiešām daudzās ir tā, ka samests viss kopā-lopi, māja, tehnika, lūžņi, sūdi un kāda sērīga puķu dobe, vēl kāds apstrādājams lauks kādai citai peļņai vai lai uzturētu lopu biznesu, un rezultātā cilvēks mēģina dabūt uz priekšu to, ko nespēj celt.Daži ir tā aizdzērušies, ka vienkārši tam visam kopā ar tādiem pat, vai dod dievs, saprātīgākiem strādniekiem, pa to visu maļas kā vāveres ritenī, jo pacelt un panest nespēj, bet atstāt un pamest žēl, vai nu dēļ tā, ka pašiem šķiet, ka visam tā arī jābūt, lai arī cik traki tas no malas neizskatītos citiem, vai arī ir paņemti kredīti un tagad kaut ko velk un bīda, bet tāpat jau jēgas nekādas.Lai gan ir arī izņēmuma gadījumi, cilēks visnotāļ kulturāls:), sabiedrības dvēsele, cienijams miesta iedzīvotājs, bet saimniecībā elle un Indija:)
0
0