Piekritīšu Ledusziedam, ka īsts Draugs- vārda patiešā nozīmē, - ir kolosāla vērtība, bet tādu atrast...
Par vīriešiem neizteikšos- tiem ir savi draudzības noteikumi, bet draudzība starp sievietēm...
Laika gaitā mainās cilvēki, mainās vērtības, uzskati, sadzīves apstākļi un vēl daudz kas. Rezultātā jūtos nedaudz vīlusies tajos dažos cilvēkos, kurus uzskatīju par ilggadīgiem mūža draugiem (t.i. draudzenēm). Viņas noteikti ir vīlušās arī manī, bet tas ir tikai normāli.
Neticami reti ir gadījumi, kad draugu starpā valda beznosacījuma attiecības, un viens ar otru sader kā cimds ar roku. Vairumā tomēr valda konkurence, - tiklīdz viens no draugiem sāk kļūt no otra manāmi atšķirīgs kaut kādā jomā (izglītība, materiālais nodrošinājums, privātā dzīve, pat bērnu sasniegumi), tad ar mūža draudzību ātri vien ir čušš.
p.s. ja Lorēna bija domājusi Feisbuka un Draugu "draugus", tad tas ir izsmiekls. Baidos, ka daudzus no šiem "draugiem" mēs uz ielas ne tikai nesveicinātu, bet varbūt pat neatpazītu.
0
0