Rit- tas nekas, ka jocīga. Arī Tu man citreiz liecies jocīga. Un tad??

Jocīgā Rit- no kurienes Tev zināms, ka mums ir iepriekšējās dzīves? vai kāds atnāca un pastāstīja?

Sektantus saklausījusies.

No turienes, ka šeit, šodien, tagad diskusijā raksta par to, kur mēs pārdzimsim u.t.t. Loģiski, ja pārdzimsim, tad, acīmredzot, esam jau pārdzimuši...
Un kāds sakars Tavam stāstam ar diskusijas tēmu?  

Vēlreiz atkārtoju... tāpat kā Tu un visi citi, es nevienā brīdī neko neapgalvoju. Tikai runāju, ko esmu dzirdējusi vai pat izdomājusi par attiecīgo tēmu. Negaidi no manis kādus pierādījumus. Tik pat labi es varētu tos paprasīt no Tevis. Un tieši tāpēc es Tevi nosaucu par jocīgo, jo Tu man piesien kādu ieciklēšanos vai tml.

bērnībā piedzīvoju to, ka atdalījos no ķermeņa, pacēlos gaisā un lidoju pa baltu tuneli. Tuneļa galā redzēju baltas durvis, pa kuru apakšu spiedās ārā spilgta, balta gaisma. Es lidojumā apstājos un pateicu, ka nē, es tur neiešu un atgriezos atpakaļ savā ķermenī.

Ja par to, kas būs pēcāk, tad to neviens nezina, visi esam amatieri.Ja arī kāds sakās piedzīvojis, tad vienalga tā ir viņa pers.pieredze, ne manējā vai daudzu citu.Un kas tā par pieredzi, vai tā pārpasaulīgā vienīgā īstā, visiem tālākā, vai vienkārši slima vai negadījumā cietuša mirstoša vai smagi slima cilvēka smadzenēs traucējumu radītie tēli, ilūzijas, kas ir tikai un vienīgi konkrētajam cilvēkam, tāpēc ka viņš tādā stāvoklī kādā ir tajā brīdī   Pārdzims, nepārdzims, plivināsies kur nebūt    , nu kā būs tā būs, jo neko tāpat tur nevar mainīt vai izzīlēt, lai arī kā kāds(i)uzskatītu.

Man gribas ticēt, ka dvēsele ir nemirstīga..., un ka ir bijušas gan dzīves PIRMS, gan vēl būs PĒC... un ir kāds, kas tos mūsu labos un sliktos darbus tomēr uzskaita un vērtē, un par padarīto būs jāatbild.
Un tas, ka kāds mūs pieskata... arī fakts, eņģeļi..
Var tam ticēt, var neticēt, bet mana pārliecība ir šāda..
Bija filma, neatceros nosaukumu, kur rādīja, kā bērniņu dvēseles dodas uz zemi pie saviem jaunajiem vecākiem, ..un kā KĀDS PIELIEK VIŅIEM PIRKSTU PIE LŪPĀM-kuššš, un tajā vietā tad izveidojas tā lūpu bedrīte , bet kam tās bedrītes nav, tas it kā atceras savu iepriekšējo dzīvi..., ai... laikam aizpļāpājos

Varbūt ilūzija ir visa šī dzīve? 

Interesanta par šo tēmu ir M. Ņūtona gramata " Dvēseļu ceļojums"

Katrs var pieņemt un ticēt tam, kas viņam palīdz dzīvot un domājot par šis zemes taku pamešanu neiestigt drūmumā, bet saglabāt mērenu optimismu Un, ja par sodīšanu, tad tur tai pusē varētu būt vesels soda leģions un pārmācības nometnes(neuztvert šo kā manu apgalvojumu, bet ar smaidu, smaidu... ), jo vai te maz kāds pillīgi tīrs un skaidrs kā zīdaiņa asara, no šis zemes būs prom devies, pat pašam galvenajam Vatikāna priekšniekam gan jau kas grēcīgs būs sanācis, ekkk, nekāds dusēt mūžīgo miegu nesanāks, neizgulēsies arī tai saulē...

Jā, un katram no mums ir atvēlēts noteikts laiks, un doti noteikti uzdevumi, ..Ja tu pats labprātīgi, vai nē-aizej no šīs dzīves ātrāk, tad arī dabū ’’plivināties’’ to laiku, kamēr pienāks īstais brīdis. Un, ja neizpildi vismaz lielāko daļu no uzdevumiem, kas uzdoti, tad tas pats, kas skolā..pēcstundas!! Uzdevumi, kopā ar papilduzdevumiem pārceļas uz nākamo dzīvi..un tā krājas un krājas...

Pazīstu kādu dziednieci... ekstrasensi... Reiz ar viņu kopā braucām kādu ceļa gabalu... pie Kokneses bija negadījums, auto bija notriecis gājēju. No rīta tur saule tieši acīs, laikam nebija pamanījis. Notriektais bija jauns cilvēks vai pat bērns, skolēns... Bija ļoti nepatīkama sajūta, viņš tur gulēja uz ielas, pārklāts...
Es tā noškurinājos, tāda nelaime... bet dziedniece teica: "Viņš turpat blakus vēl stāv un smaida, viņam nekāda vaina... Tik tiem palicējiem... "

Kas to lai zina, kad uzzinās, tad tāpat nevarēs pastāstīt .Man jau gan šķiet, ka šitas viss vairāk pašu ļaužu radīts, lai varētu turēt paklausībā un disciplinēt tautu, jo tur tak izpirkdams un atstrādādams tā arī nosities beigts un pagalam, un kad tad lai dzīvo.Vispār sanāk tā , ja grib dzīvot lai vai kā, tad būtu vēlams ik pa laikam šo to ievārīt, lai var atkal izpirkt.Tā kā, es te nedomāju visādus negantus slepkavniekus u.c.neliešus, tad mērenajiem grēkotājiem, kuri grēkojot gūst baudu un prieku no saviem grēkiem, varētu būt pat izdevīgi iekrāt kādus izpērkamos grēciņus nākamajai misijai 

Nē, Indrak, ... par tā saucamo grēku, ko ieviesa kristietība, es absolūti nedomāju... es tikai par to, ka katram cilvēkam jādzīvo pēc savas sirdsapziņas...
Un noteikti ir jābūt līdzsvaram..gan labajam, gan ļaunajam...
Ja nebūs visādi burlaki, kā tad mēs feinie izcelsimies?!!

... vēl ir versija par to, ka, ja visi uzdevumi izpildīti... t.i., ja esi svēts, nevainīgs un balts, tad tev vairs te nekas nav darāms... un tev jāiet prom, pie eņģeļiem... Ar to varētu attaisnot bērnu nāves... varbūt...

Es arī gluži ne tikai par reliģiju radīto, bet -gan rel., gan vispār.Atslēga varētu būt, nedari otram to... ut.tt.Vienīgi, tas ar stiepjams jēdziens

Ja par bērnu nāvēm, tad tas varētu būt mazs mierinājums, bet zinot cik šis nāves ir reizēm briesmīgas, nebūt ne salda iemigšana, tad nepārliecina.Un ir jau mācības, ka tā tiekot izpirkti kādi citi grēki, nu tad jāsaka, ka to visu vada izcils sadists, jo gadu simtiem nekas nav mainījis šādi apsaimniekojot ļaužu sabiedrību.Es tomēr par mijiedarbību, kā rezultātā notiek tā kā notiek.

Viss notiek tā, kā tam jānotiek.

Un kas to nosaka-kā jānotiek?

.bet kā?..kā tam jānotiek?... nē, nepatīk man tā frāžainība, lai gan pati ar bieži esmu br. Kaudzīšu dvēseļu radiniece))))