ja ir parapsihologs, tad jau jabut ari parasantehnikim, vai ne ta

Nav man personīgā santehniķa, bet ja ko izdomāju, atrodas. Šodien apkures katlu apkopa spečuks, visu var atrast...

tādu frizieri, kāda man bija sešus gadus, atrast ir ļoti grūti. diemžēl, pārcēlās uz citurieni. un grūti atrast ne tik daudz profesionālo iemaņu, kaut arī tās gana svarīgas, bet tieši attieksmes dēļ. man nepatīk, ja frizieris runā lieku, kad man vispār runāt negribas, es neciešu sarunas par politiku, par grūto dzīvi Latvijā, par kaimiņienes "kobeļu" un tā tālāk. ja ir viens frizieris, viena manikīre utt., tad agrāk vai vēlāk viņa tomēr iebāž degunu par dziļu manā dzīvē. kam man to vajag?

man gan tas patik. pedejo reiz pat apspriedam par lieka apmatojuma frizeshanu

Roderik tev arii sievishkjiibu friziere uzpucee?

nature- vispār Tu pieskāries ļoti interesantai tēmai- par to būtu vērts veselu diskusiju atvērt! Nav nekāds noslēpums, ka visi iepriekšminētie konkrēto profesiju (frizieris, manikīre, kosmetoloģe, večiem- bārmenis) pārstāvji tieši / netieši veic psihoterapeita funkcijas! Par to pat amerikāņi kaut kad veica pētījumu! Un tas ir ļoooooooti svarīgi, cik labi to "darbiņu" veic! No tā lielā mērā atkarīga klientūra! Un tam, ko Tu saki, varu pievienoties simtprocentīgi! Es pie manikīres ietu daudz biežāk (lai gan daudz strādāju dārzā, un man bieži tas manikīrs bijis nebijis)- nedārga, tuvu mājām, labi strādā, bet tas pārējais ir tieši tas, ko Tu saki. Ļoti nozīmīga šīm profesijām ir iekšējā izjūta kad, cik un par ko, un vai vispār runāt ar klientu. Tāda ir mana friziere- miljons! Nekāda super intelektuālā, bet viņas klātbūtne tā nomierina, ka iemigt varu! Un par to runāšanu- jūt bez teikšanas, kas un kā. No klientiem nevar atkauties, lai gan strādā mazītiņā, nomaļā frizētavā.

Kaut kad sen atpakaļ Inga Gorbunova, kas, kā zināms, nav ar pliku roku ņemama, bija ielikusi rakstiņu, šķiet Ievā (toreiz vēl bija tās redaktore), kāda bijusi šās vizīte pie ārstes. Visu vizītes laiku dakterīte tērgājusi par visiem citiem pacientiem, klāstījusi par to vainām un veselības problēmām, pieminot arī pazīstamu cilvēku uzvārdus, tai skaitā Gorbunovai kāda kolēģa vārdu. Man liekas, tādam speciālistam būtu ārsta sertifikāts jāatņem!

Nekad dzīvē ne frizierim, ne manikīram, ne ginekologam utt neatklāju savus noslēpumus no iekšējās pasaules. Iesaku to arī citiem. Jo cilvēks ir pļāpīgs, visa tā info agri vai vēlu aiziet apritē. Jā, jā ir tas stāstiņš par frizieriem- psihologiem, bet tam jau tāda ironiska pieskaņa patiesībā.

Sievieti vajag samīļot un viņa uzplauks! 

mans frizieris ir mans bijušais skolnieks, kurš skaidri un gaiši pasaka:sēdi un klusē! (tajos gadījumos, kad es sāku iebilst, ka MAN liekas, ka vajadzētu griezt tā, nevis šitā) . bet tādus experimentus ("sēdi-klusē") vinņš atļaujas tikai ar mani. ar to gribu teikt, ka ļoti no svara, cik ļoti pietuvināts ir tas frizieris.ne velti tač` saka, ka katrai sievietei jābūt savam frizierim, manikīrei un ginekologam.uzticēšanās %, saproties, arī par to, ka skaidri zini-par tavām "vainītēm" citi neuzzinās

Nu nav man friziera un nevajag!Man ir savs datormeistars, vot!

a man arī ira-tralala.nu datormeistars

jā tēma ko nature aizsāka tiešām laba..ar frizieriem man veicas, tādi klusējošie un pašai tarkšķēt ar negribas..patīk, ka ņemas ap matiem vnk izbaudu procesu
bija tehniski laba masiere, bet viņā runāja, runāja un runāja it ka kaut ko automātiksi  atbildi, bet masāžas laikā ar labāk turēt muti ciet..

Bija ļoti jauka manikīrīte - vājdzirdīgā... jutos atvieglota, jo nekas nebija vispār jārunā, viņa strādāja perfekti, labi zināja, ko man vajag, un krāsu ar pirkstu parādīju  Tagad meitene audzina mazuli, bet man problēmas atrast citu meistari...

Man kādreiz šķiet, ka tiem meistariem liekas- viņu papildpienākums ir klientu izklaidēt ar sarunām! varbūt kādam tā ir, bet man arī gribētos, ka labāk klusē! Un kā Anksa saka- nav pat pašai jārunā, - gadās, ka meistare tarkšķ pati no sevis, pat ja tikai māj ar galvu un- jā-jā ! Arī tas ir mokoši.

Laikam tāpēc man nav ne sava friziera, ne manikīra meistara, ne šuvējas, bet ir savs zobārsts (tur tiešām tarkšķēšana nespīd  ) un savs medību šaušanas instruktors.

kaut kad agrāk paniekojos ar gēla nagiem tad manikīri vajadzēja, tagad vairs nevajag..
kosmetologu ar nevajag..šuveju ar ne..

Cik daudz problēmu sievietēm:) Nav jau brīnums, ka kāda nespēj tikt galā.. un tad piemērojas apstākļiem...

Tās nav problēmas - tā ir ikdiena

Apstākļi jāiegroza sev par labu.