Nu tak pārcelieties uz dziļiem laukiem dzīvot, kur neviena kaimiņa apkārt, bet arī tur diez vai kapa klusums būs.
1. Šis mani latviešu sabiedrībā vienkārši sajūsmina. Nu, nez ... Tie, kuri ir formējuši manu vērtību sistēmu, man ir mācījuši, ka, ja kaut kas nepatīk, vispirms ir BEZ POLICIJAS jāaiziet un jāmēģina ar cilvēku aprunāties. Nepatīk trokšņi, tā arī cilvēkam pasaki: "Ziniet, man nervi ... uztrauc tādas skaņas. Vai jūs, lūdzu, nevarētu kaut kā citādi?" Taču tas nebūs stāsts par vienu daļu līdzcilvēku. Ir gana tādi redzēti, kuri vai nu sauc "palīgspēkus", vai arī, ja runā, tad no karaļu pozīcijām.
2. Patiesībā ir jābūt kaut kādiem normatīvajiem aktiem par to, kad drīkst un kad nedrīkst trokšņot. Cik atceros, agrāk likumos bija noteikts, ka pilsoņu atpūtas laiks ir no 22:00 līdz 6:00, un viena juriste par to reiz izteicās, ka pat policiju, kura zvana vai dauzās pie durvīm, šajā laikā mierīgi vari sūtīt bekot. Pat, ja ir ieradusies tevi aizturēt. Viņi var sēdēt, tavu dzīvesvietu aplenkuši no visām pusēm kaut līdz nozilēšanai, bet traucēt tavu naktsmieru viņiem tiesību nav.
Ar piebildi, ka tas tā ir tiesiskās un netotalitārās valstīs. Par "valsti" nemaz arī nebrīnītos, ja tas tā nav. Manam paziņam Lūtonā bija neliela ballīte un kāds bija policijai zvanījis, ka tur esot kāds tur terorists. Šie atbrauca un PALŪDZA saimnieku uz sarunu ar LŪGUMU, vai viņiem šis atļaujot ieiet īpašumā un pārbaudīt viesu identitātes? Un tas pat nebija nakts laikā.
2
3