man kaut kā nenesas prāts tīksmināties ap visu notiekošo. Milzīgs rūgtums.
Man šinī ziņā vieglāk. Necepos vairs, jo šo "valsti" savā prātā esmu jau norakstījis. Saglābt, saglabāt to, kas mans, un uz pārējo tā slaidi nospļauties. Neesmu "elites" skaitā ne es, ne sieva, ne bērni, tāpēc darbu un iztiku sev nodrošināšu pie jebkuras varas. Nu jau vienīgais, ko daru, - iesmīnu par notiekošo, jo, ja "elitei", spriežot pēc darbiem un rīcības, šī "valsts" ir nokaujams lops, kuram pēc iespējas mazāk jādod, tad ko vēl man te savus nervus bojāt? Ja visādi tautas mākslinieki un sabiedriskie darbinieki, latviešu valodas stūmēji (t.s. "inteliģence"), kuriem, mainoties varai uz citu, nāksies no koncertzāles pārcelties uz bodi par krāvēju, to vien pieprot, kā ziepēties, tad es viens taču netaisos šeit par Gunāru Astru kļūt, lai visādi leviti, rinkēviči un bordāni pēc gadiem varētu manu piemiņu un darbus nozaimot un ar saviem mēsliem nosmērēt.
Ar ironiju: sveicu visus 11. un 18. novembrī!!! :) :) :)
Mūsu vecvectēvi pilnīgi noteikti gāja bojā ierakumos pirms drusku vairāk nekā 100 gadiem par to, lai pēcteči dzīvotu šādā "valstī"! :) :) :)
1
5