Bet nu es tomēr atļaušos cerēt, ka mēs esam tik maznozīmīgi, ka Krievijai patreiz neesam interesnti. Ne mums dabas resursu, ne iedzīvotāju. Tik vien kā skalas rīkles.
Excuca, pasen gan, bet ir nācies palasīt īsumā Krievijas šolaiku doktrīnu. Sadaļā par bijušo PSRS galvenā ideja sekojoša. "Mēs PSRS laikā uzturējām savienotās republikas [dotācijas nesaņēma tikai KPSFR un, šķiet Baltkrievijas PSR]. Jaunajos apstākļos NAV plānu atjaunot PSRS un uzturēt jebkādas šādas republikas atkal. Ja kāds kaut ko vēlas no KF resursiem - laipni lūgti - naudu galdā un būs." Acīmredzot tagad ir nācis klāt uzstādījums: "ja kaimiņvalsts nav apdraudējuma avots KF eksistencei esošajās robežās un citādi, tad tās eksistence no KF puses netiek apdraudēta."
Tas nozīmē, ka esam vai neesam "interesanti" nenozīmē okupāciju vai nē. Pilnīgi mierīgi var būt tā, ka mēs te braukalējam ar saviem zirdziņiem un, kamēr Eiropā nesākas kāds lielāks kašķis, mūs neviens neaiztiek. Kaut kā eksistējam kā buferis starp "attīstītajiem"rietumiem un "atpalikušo" Krieviju. Kopjam un lolojam savus latviskumus, naciomnālās mazākumkultūras, un, kamēr kāds negriež otram galvu nost, no ārpuses neviens neiejauksies. Tas gan nozīmē, ka, ja Vācieši vai kāds cits iegrib izvilloties ar krieviem atkārtoti, tas vispirms notiks mūsu teritorijā. Tādam nolūkam buferzonas arī pastāv. Skaidrs, ka investīciju tādās zonās ir maz, nekādi lieluzņēmumi un pārējais, jo visi taču saprot, kam šis domāts, taču tranzītu attīstīt pie saprātīgas pieejas varētu mierīgi. Mūsu gadījumā ir vēl viens faktors. Ārējais parāds un attīstības tendence. Vektors. Neizbēgami pēc neilga laika iluzori augstais dzīves līmenis šajā "valstī" pārplīsīs kā ziepju burbuļiem nākas, tāpēc arī šeit viena daļa varas varētu būt pilnā pārliecībā, ka karu vajag arī mums. Karš daudz kā nonullē parasti, tāpēc daļai pie teikšanas esošo tirliņu liellatvijas karagājiens uz austrumiem naktīs sapņos rādās. Nu, kaut vai krievus varēs pasludināt par vainīgiem tajās nelaimēs, pie kurām novedīs pēc neilga laika pašu aizņemšanās un zagšana.
Mans uzskats pretēji plikadīdām, kuriem nav nekā, ko zaudēt, ir, ka slikts miers vienmēr ir labāks par sekmīgu karu, kamēr tiem šķiet, ka izdarīt pašnāvību kā valstij un sabiedrībai ir tieši tas, par godu kam šī "valsts" pēdējos 30+ gadus ir pastāvējusi.
Un jā, lai šodienas "valsts" sīkie hitleriņi un napoleoniņi zina, - es un mani dēli BŪSIM dezertieri, jo neuzskatām par vajadzību pielikt savu roku stulbeņu uzsāktā Latvijas valsts pēdējo palieku pašnāvnieciskā iznīcināšanā pēc Ukrainas piemēra. Vēl jo vairāk - riskēt ar savām dzīvībām un veselībām padumju ļautiņu utopiski murgainu sapņu vārdā sadalīt Krieviju sastāvdaļās, kas liellatvijas armijai noteikti esot pa spēkam. Kam Krievija ir ienaidnieks (ASV, u.c.), to armijas un pilsoņi lai karo un riskē. Pat, ja izdotos tur ko dabūt, pie trofeju dalīšanas Latviju pēc Irākas piemēra nepielaidīs.
6
4