Katrs jau pats ir savas laimes (nelaimes) kalējs...
Atkal lozungi, bet dzīvē viss ir savādāk.
Es apbrīnoju tos "patriotus", kuri, ejot bojā IT KĀ viņu lolotākajai "valstij", runā kaut ko par kalējiem, mierīgi noskatās procesa virzībā un vēl pieliek savas rociņas, lai lielais [nomērdēšanas] darbs uz priekšu tiek. Ir arī otrs variants - muļķi un viltīgie. Viltīgie visu saprot un apzinās to, kas notiek, bet tēlo vientiesīšus, jo pašiem tā ir izdevīgi.
Precīzi šaja sakarā - pāris rindkopas no A. Pučes raksta pietiek.com ar nosaukumu "Apskatieties prezidenta amatpersonas deklarāciju, un jums viss kļūs skaidrs... ":
Tomēr atgriezīsimies atkal pie ledusskapja. Viņdien kādā uzņēmēju kompānijā satiku senu paziņu. Viņš, cilvēks, ieskrūvējies valstī – savulaik gājis caur pašvaldībām, tagad jau ticis līdz valsts pieliekamajiem. Partijā nav, bet drēbi pazīst. Viens no tiem, pie kura galdiem uzņēmēji meklē saskaņojumus un parakstus. Viens no tiem, kas administrē, regulē, norāda. Nevada, bet ir otrais vai trešais numurs savā stāvā. Nu, lūk, un vakara gaitā ierēdnis sāk stāstīt, ka kopumā dzīve ir izdevusies, ka viņš ceļot ārā ap diviem simtiem tūkstošu gadā, no kuriem mazāk nekā puse nākot no kroņa ienākumiem, bet otra puse caur privātajiem sakariem Valsts amatpersona.
Pat, ja tā arī būtu – ar tiem ienākumiem –, šo noliksim malā. Trakums tāds, ka viņi – tas valsts pārvaldes runču treknais gals – ne nieka nebēdā, ko par viņiem padomās. Viņi labi jūtas. Uzņēmēji, kas šo visu klausījās, viens uz otru skatījās, ar acīm, kas rakstīja pārdomas par nodokļu maksāšanas jēgu Bet vīrs no valsts iestādes uzsāka kompetentu diskusiju par vieglo automašīnu pēdējā laika rūpnieciskajām tendencēm. Viņš teicās, ka domājis pamainīt kaut ko savā auto parkā, bet neesot tādu īstu odziņu, tādu, kas uzrunājot. Ko meklējot? Kaut ko jaudīgu, ar interjeru, ar lielajiem ekrāniem – ap septiņdesmit, astoņdesmit tūkstošiem. Ar grūtībām viņš atkāpās no domas, ka tikai bēemvē māk ražot īstos aparātus, bet volvo piedāvājumam ar ekstrām par sešdesmit pieci viņš īsti vēl neesot noticējis. Lai gan
Versija te vakar vai aizvakar rakstīja, ka varbūt taču, ja murminators un viņa atbalstītāji sāktu maksāt nodokļus un pārstātu domāt tikai par sprunguļiem spieķos, būtu gan medicīnai, gan visam pārējam. Izlasot Pučes (izrādās - arī murminatora komandai piederošs?) rakstu vai tikai šo citātu, jebkuram saprātīgam cilvēkam vajadzētu rasties vismaz jautājumam, vai tiešām? Ir vērts būt ieinteresētam šīs "valsts" nākotnē? Pat, ja galva zivij ir TIK sapuvusi? Un ko, nez, lielie "savas laimes kalēji" šajā situācijā? Turpinās ar galvām smiltiņās, sak, neko neredzu, nedzirdu, esmu mēms un neko nesaprotu?
Mans spriedums - šai "valstij" pašreizējā veidolā nākotnes nav. Vai gan kādam būtu jābrīnās, ka sabiedrība uzvedas kā uz grimstoša kuģa?
6
6