PVN neiekasēšana brīdina par Latvijas bankrotu////[... un kā tas bankrots varētu izpausties?
Erotik, pirmais, kas nāk prātā, runājot par iemesliem un ņemot vērā, ka PVN "vajagot mācēt neiekasēt", ir tas, ka "lētos poļu sierus", par kuriem turbopatrioti šeit savulaik ņirgājās, ir sākuši pirkt un lietot aizvien masveidīgāk, kam arī pie "valstī" esošā cenu līmeņa bija jānotiek. Ja nu jau pēc zālēm lido uz Ēģipti, jo tā izdevīgāk, tad nezinu, vai vēl kas šinī sakarā jāsaka.
Valsts bankrots Krievijā 1998. gadā jau bija, taču turienes vadībai pietika testosterona, lai neatdotos "investoriem" par sviestmaizi. Kaut kas man čukst, ka "valstī" tā nebūs, t.i., vienkārši pārrakstīti parādu atdošanas grafiki kā toreiz Krievijā netiks. Ko varam gaidīt? Nu, apmēram to pašu, kas šobrīd jau notiek Ukrainā. Kaut kādus Latvijas Valsts mežus, Latvenergo, Sadales tīklus un LMT pievāks svešie par 20% no to patiesās vērtības. Tāds pats liktenis - pārējām valsts kapitālsabiedrībām, kuras "investoriem" izraisīs jebkādu interesi. Tālāk notiks trekns spļāviens uz aborigēnu "valsts" likumiem (visādiem noteikumiem par mežaudžu atjaunošanu utml.). Izplēsīs virspeļņu un tālāk nav skaidrs - paturēs vai izmetīs. Atkarīgs no tālākajiem "investoru" plāniem. Tas pats - ar visādiem pašvaldību Rīgas ūdeņiem un Pampāļu namsaimniekiem. Īpašnieki uz garantētām monopoltiesībām būs ārzemnieki un, ja šodien tante Bauskā komunālajos maksājumos tērē EUR 200, tad tad tērēs 800, būs spiesta taupīt uz visu pēdējo un priecāsies, ja veļu un traukus varēs izmazgāt bez maksas par dārgo ūdensvada ūdeni tuvējā ūdenstilpnē, apkuri pieslēgs uz jaungadu un atslēgs februāra beigās. Aptuveni tā, tomēr ko darīs latviešu urrāpatrioti? Liks bēdu zem akmeņa, ies pāri dziedādami un dejodami un viens otram stāstīs, kādi saimnieki viņi savā zemē esot. :) :) :) Kā līdz šim. :)
Reizē smieklīgākais un cerības viešosais ir tas, ka izskatās, ka vara vismaz šajā jautājumā ir nonākusi strupceļā. Agrākās metodes ar nodokļu palielināšanu, kā izskatās, tikai situāciju pasliktinās. Citi strupceļi vai nu jau ir, vai arī drīzumā iestāsies. Tas iepriecina, jo dod pamatu cerībām, ka beidzot ir pamats reālām pārmaiņām uz labu.
4
3