ivet, nav viss tā... vismaz ne vienmēr stāsts par naudu... kad no Liepājas iebraucu Rīgā, tad mans autobuss uz otru Latvijas galu kā par spīti aizbrauca gar degunu... un tad jāgaida bij ilgi, man nepatika autoostā sēdēt un rītu gaidīt, vienreiz pamēģināju, likās, ka prātā sajukšu... ta nu labāk ar stopiem...

stopotājus ņemu. Piestāju un noprasu: dziedāt proti? anekdotes stāsti? Un ņemu.
 Sliktas pieredzes (tfu, tfu, tfu) nav (tas, ka jauna meitene vasaras ziediem rokās, iepriekš noprasījusi, vai līdz Stalbei braucu, jau pie Rozulas braucošai mašīnai vēra durvis un grasījās izkāpt, tak neskaitās?).

..ui, par dziedāšanu zinu))))...

Neņemu nevienu... un pārējiem tuviniekiem arī piekodinu to nedarīt... vīrs gan šad tad cienījama vecuma tantes un onkas pavizina... :P

Kādreiz, ja ņēmām stopētājus tad tikai vienu un es vienmēr pārsēdos aizmugurē... drošība tomēr pirmā vietā... Tagad tiešām bail, ka nenoslaktē pa ceļam... zinot cik tomēr šobrīd ir neadekvāta jaunatne...

Vēl liels mīnus ir tajā... kādēļ man ir jājūt savā transportā diskomforts... Labu gribēdama reiz tanti vedu... nu jeibogu gandrīz apvēmos... a svidu ņeskažeš što ņeparkadašnaja!!!!

Vot, tik’ tiem stopotājiem ar’ jāiemāca, ka neviens viņus tāpat vien nevedīs, - ja ir paņemts, tad esi tik laipns un īsini laiku šoferītim, nevis sēdi kā rūgumpods vai baksties pa savu viedtālruni!

 Pavedēju laikam nav daudz, jo Juglā/Berģos bieži gara virtene brauktgribētāju, arī ar plāksnītēm, kurās rakstīts mērķis (Smiltene, Valmiera, Cēsis, Gulbene utt.). Tā viņi tur stāv, bet mašīnas trauc garām...
Vecs (tādēļ šoreiz par velti) padoms, kā no Berģiem ātri un veikli tikt uz priekšu savu mīļo Cēsu virzienā:
stāvam tātad Berģos pie Vidzemes šosejas ar lielu un skaidri saskatāmu uzrakstu "Liepāja!" -
viens pabolīsies, otrs pieliks pirkstu deniņiem, trešais apstāsies, lai apskaidrotu tavu tipogrāfisko idiotismu - tad tik rausies iekšā un brauc!

Gribētos tomēr redzēt kā Piektdienim šitais plakāts izietu cauri?!

piektdien, man tagad kā mūsu princesītei jāsaka... jomajo))))

Ņemot vērā, ka pati esmu gana sena, tad ņemu bērnu un vēl senākus tantukus. Īpaši sliktā laikā un uz lauku ceļiem. Lielceļa stopētājus drīzāk nē nekā jā.

 Ja par samaksas prasīšanu, tad ir bijis gadījums-pabalstīts ar nedaudz eiro tika pats pavedamais.

vienreiz noriskējām paņemt mašīnā stopotāju.uz jautājumu, kurp, bija atbilde: kur gribat.
kopš tās reizes pietika pieredzes

"Gribētos tomēr redzēt kā Piektdienim šitais plakāts izietu cauri?!" (c)
katrā jokā esot daļa patiesības (jeb otrādi), un reklāmas speciālisti un "speciālisti" (to daudz biezākā slānī) teiktu, ka pārsteiguma efekts nostrādā biežāk kā tāda neesamība.
tas tāds milzīgs risks - ņemt stopotājus? Nu var tak nodrošināties - nobloķēt durvis un paverot vien logu, ieprieks šo appētīt, izklaušināt un apostīt (ja jau tāda neticība potenciālā braucēja labdabībai),
resp. saklausās visādus briesmu stāstus un vairs cilvēkam netic...

pietdieni, netic
nesēžas un neņem

... un jūs zinat to sajūtu, ka tu ej un ej un neviens netur, īpaši sievietes, es jau gluži pēc ceļa maukas neizskatos))))

bet tie cilvēki, kuri man apturējuši, patiešām, feini bijuši...
jaunēklis visu ceļu man stāstīja, kā ar savu grupu pa vasarām baznīcas restaurē...
kungs ar fūri, dzīvo pats Valmierā, bet brauca uz Tallinu, izbāra mani, ka nepareizā vietā stāvu un nepareizi balsoju))) ... finālā visu dzīvi par sevi bezmaz vai izstāstīja... un par to dziedāšanu ieminējās)))
... tad bij tā, ka vienam nebij man tā kā pa ceļam, bet šis atmeta ar roku un noteica, ak, izķeršu rinķi un aizvedīšu jūs tur, kur vajag... )
tad šitās mašīnas, kas gāzi ved... man toreiz nebij spēka, lielā soma pie rokas, diploms kabatā)... vienkārši nostājos ceļa vidū, lai brauc nost, ja neved)... apstājās, mani iestūma mašīnā, iecēla somu arī, aizveda no punkta A uz punktu B... un tas viss klusējot, laikam igaunis bija)))

tikai glītas ņemu(18-45)+zolīdus vīriešus+vecus onkas.

ej ej un neviens arī neņems :P

Esmu savā laikā daudz stopējusi un braukusi, bet tas jau ir bijis pērnā gadsimtā... Ne vienmēr ir bijis gludi, bet beigās viss ir beidzies labi... Reiz mūs trīs draudzenes uz Alūksni veda fūre ar trim onkiem... Mēs diviem ar draudzeni nosēdējām kājas... :D :D

eiprili, jau tad Tu biji bumbulis?... un draudzene arī?

Svilp, ar paunām kamielis ne bumbulis... Vienalga cik Tu nebumbul, bet, ja jābrauc vairāk kā 2st tad noteikti ir kā ir... Kā uz vienu kāju uzsēdās tā bail bija kustēties... :D

Drīzāk tie onkas bija švakucki.